• Atvars,
  • Gvido
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Apstiprina budžetu iedzīvotāju drošībai un konkurētspējai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 17:34, 14.10.2024


Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026. gadā.



Pirmdien, 14.oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025.gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam. 2025.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi - 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

"2025.gada budžeta projekts ir sagatavots valsts un iedzīvotāju drošībai un konkurētspējai. Valsts spēja reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem un aizsardzība pret dažāda veida apdraudējumiem laikā, kad turpinās Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, saglabājas kā galvenā prioritāte. Tāpēc lielākie ieguldījumi nākamajā gadā paredzēti, lai stiprinātu mūsu iekšlietu un tieslietu dienestus, nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo aprīkojumu un attīstītu aizsardzības infrastruktūru, tostarp kiberdrošību. Tāpat mūsu uzdevums ir mazināt ekonomisko nevienlīdzību iedzīvotāju vidū un veicināt mūsu konkurētspēju. Budžetā piedāvātās nodokļu izmaiņas paredzētas, lai ieguvēji būtu teju visi strādājošie iedzīvotāji, kuru maciņos paliks vairāk naudas. Budžeta piedāvājuma centrā esam likuši Latvijas iedzīvotājus, kuriem jājūtas aizsargātiem un drošiem par savu rītdienu. Paldies Finanšu ministrijai, nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem par kopīgo darbu, izstrādājot valsts budžeta piedāvājumu, kas tagad nonāks pie Saeimas deputātiem." norāda Ministru prezidente Evika Siliņa.

"2025. gada budžeta projekts ir sagatavots valsts un iedzīvotāju drošībai un konkurētspējai. Valsts spēja reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem un aizsardzība pret dažāda veida apdraudējumiem laikā, kad turpinās Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, saglabājas kā galvenā prioritāte. Tāpēc lielākie ieguldījumi nākamajā gadā paredzēti, lai stiprinātu mūsu iekšlietu un tieslietu dienestus, nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo aprīkojumu un attīstītu aizsardzības infrastruktūru, tostarp kiberdrošību. Tāpat mūsu uzdevums ir mazināt ekonomisko nevienlīdzību iedzīvotāju vidū un veicināt mūsu konkurētspēju. Budžetā piedāvātās nodokļu izmaiņas paredzētas, lai ieguvēji būtu teju visi strādājošie iedzīvotāji, kuru maciņos paliks vairāk naudas. Budžeta piedāvājuma centrā esam likuši Latvijas iedzīvotājus, kuriem jājūtas aizsargātiem un drošiem par savu rītdienu. Paldies Finanšu ministrijai, nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem par kopīgo darbu, izstrādājot valsts budžeta piedāvājumu, kas tagad nonāks pie Saeimas deputātiem," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026. gadā (3,5% no IKP 2025. gadā, 3,7% no IKP 2026. gadā un 2027. gadā). Uz funkciju “Aizsardzība” daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Savukārt, sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 6,6% no kopējiem 2025. gada budžeta izdevumiem, tai skaitā lielākais finansējums paredzēts Iekšlietu ministrijai (Valsts policijas darbībai, ugunsdrošībai, glābšanai un civilajai aizsardzībai, valsts robežsardzes darbībai un citiem) un Tieslietu ministrijai (tiesu sistēmai, kriminālsodu izpildei – ieslodzījuma vietām un to būvniecībai, probācijas īstenošanai un citiem pasākumiem).

Vairāk nekā trešdaļa jeb 33,2% 2025. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, tai skaitā speciālajā budžetā izdevumiem valsts pensijām, pabalstiem un citiem pasākumiem. Veselības nozarei nākamajā gadā paredzēti 11,0%, tai skaitā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai, kā arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un citiem pasākumiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uzulnieks: Iemaksu likmes atjaunošana pensiju otrajā līmenī vēl būs jāvērtē

Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028.gada 31.decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Sabiedrība Valsts centrālajā daļā gaiss pirmdien iesils līdz +17 grādiem

Marta pēdējā dienā gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies līdz +12..+17 grādiem, bet daudzviet Kurzemē un Rīgas līča piekrastē nekļūs siltāks par +5..+10 grādiem, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Augusi Valmieras novada iedzīvotāju uzticēšanās pašvaldībai

Šogad nedaudz pieaudzis to Valmieras novada iedzīvotāju īpatsvars, kas uzticas pašvaldībai, sasniedzot 78% jeb 582 no aptaujas dalībniekiem, informē pašvaldība.

Sabiedrība Ādažos, Kadagā un Carnikavā maina siltuma tarifus

No septembra varētu nedaudz samazināties SIA "Ādažu namsaimnieks" siltumenerģijas tarifi Ādažos un Kadagā, bet pieaugt Carnikavā un Carnikavas pagastā, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lasiet arī

Sabiedrība Švinka: Rail Baltica būvniecība ir jāpaātrina bez liekām diskusijām

Progresīvie satiksmes ministra amatam izvirza Saeimas deputātu Ati Švinku, uzsverot pēctecības un attīstības nozīmi transporta nozarē.

Kultūra Valdība piešķir papildu 1 000 000 eiro Latvijas animācijas filmu konkursiem

Ministru kabinets (MK) 25.februāra sēdē lēma atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) virzīto iniciatīvu veikt apropriācijas pārdali 1 000 000 eiro apmērā uz Kultūras ministrijas (KM) budžeta apakšprogrammu "Filmu nozare," lai vēl šogad nodrošinātu papildu finansējumu Latvijas animācijas filmu projektu konkursiem.

Sabiedrība Apstiprina programmu valsts atbalsta sniegšanai ārvalstu filmu uzņemšanai

Atbalsta sniegšanai gan filmu uzņemšanai, gan dižpasākumu organizēšanai Latvijā 2025.gadam paredzētais finansējums ir 7,5 milj. EUR, 2026.gadam - 7,9 milj. EUR un 2027.gadam - 8,3 milj. EUR.

Ekonomika Valdība сer piesaistīt Latvijai ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus

Latvija pēdējos gadus ir aktīvi strādājusi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nepieciešama kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauja Eiropas Savienībā.