Aptauja: vairums iedzīvotāju darbā un dzīvē jūtas pozitīvi

Attiecīgi 70% darbā un 68% dzīvē emocionālās labsajūtas ziņā jūtas pozitīvi, bet 25% un 24% - negatīvi."Kantar" secina, ka tas, kā darbinieki jūtas dzīvē kopumā, ietekmē arī to, kā viņi jūtas darbā un otrādi. Proti, privātās un darba dzīves jomas ir saistītas un nav atraujamas viena no otras.

Dati atklāj, ka savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi salīdzinoši biežāk vērtē darbinieki ar augstiem personīgajiem (1501 eiro un vairāk) un arī augstiem ģimenes vidējiem ienākumiem. Tāpat to pozitīvi vērtē arī tie, kuri strādā "hibrīddarba" režīmā un savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī nodarbinātie, kuri pozitīvi vērtē arī savu kopējo emocionālo labsajūtu dzīvē un kuri kopumā ir apmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu, un pēdējo 12 mēnešu laikā nav piedzīvojuši emocionālas vai psiholoģiskas problēmas.

Savukārt pretēji - caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē strādājošie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un darbinieki, kuri negatīvi vērtē arī savu kopējo emocionālo labsajūtu dzīvē. Tāpat savu caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē tie, kuri ir kopumā neapmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu, un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši kādas emocionālas vai psiholoģiskas problēmas.

Dati atklāj, ka divu gadu laikā nozīmīgi ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo kopumā pozitīvi - no 77% uz 70%, vienlaikus palielinoties to strādājošo īpatsvaram, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā negatīvi - no 18% uz 25%.

Jautājumā, kādi ir pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli, aptaujā izkristalizējušies četri galvenie iemesli - labas attiecības ar kolēģiem jeb labs mikroklimats, darba stabilitāte, darba un darba satura pievilcīgums, kā arī darba esamība. Šos faktorus kā galvenos pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumam ir nosaukuši vairāk nekā trešdaļa darbinieku, norāda "Kantar".

Vairāk nekā ceturtdaļai darbinieku emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi ietekmē fakts, ka ir labs darba un privātās dzīves līdzsvars, labas attiecības ar tiešo vadītāju un optimāla darba slodze.

Savukārt aptuveni katram piektajam strādājošajam emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi ietekmē tas, ka darbinieks darbā kopumā jūtas labi, ir labs atalgojums, tai skaitā bonusi, novērtējuma un atbalsta sajūta, kā arī iespēja strādāt attālināti.

Datu analīze dinamikā liecina, ka divu gadu laikā būtiski ir pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kuri priecājas, ka vispār ir darbs, savukārt samazinājies to strādājošo īpatsvars, kuru emocionālo labsajūtu darbā ietekmē laba uzņēmuma vai iestādes reputācija.

Līdztekus pētnieki norāda, ka aplūkojot pozitīva vērtējuma iemeslus sīkākās sociāli demogrāfiskajās grupās, iezīmējas vairākas sakarības. Proti, redzams, ka labas attiecības ar kolēģiem kā iemeslu pozitīvam emocionālās labsajūtas vērtējumam salīdzinoši biežāk minējuši speciālisti, lielo (250 un vairāk) uzņēmumu darbinieki, kā arī "hibrīddarba" režīmā strādājošie.

Savukārt darba stabilitāti kā pozitīva vērtējuma iemeslu biežāk nosaukuši valsts pārvaldes un arī lielo uzņēmumu darbinieki. To, ka patīk darbs un darba saturs, vidēji biežāk ir uzsvēruši finanšu un apdrošināšanas jomā nodarbinātie, kā arī tie, kuri strādā "hibrīddarba" režīmā.

Par to, ka vispār ir darbs, caurmērā biežāk priecājas gados jaunāki darbinieki - 18 līdz 24 gadu vecumā, strādājošie ar zemiem ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī (līdz 600 eiro), Zemgalē un Latgalē nodarbinātie, kā arī tie, kuri kopumā ir neapmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu.

Sociāli demogrāfiskās grupas, kuras pozitīvāk nekā kopumā vērtē iespēju strādāt attālināti, ir darbinieki, kuri jau pašlaik strādā "hibrīddarba" vai arī tikai attālināta darba režīmā, liecina pētījums. Tāpat šo aspektu vidēji biežāk ir minējuši darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, strādājošie ar augstāko izglītību, augstākā līmeņa speciālisti un speciālisti, kā arī darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem mēnesī un informācijas tehnoloģiju (IT), finanšu un apdrošināšanas nozarēs nodarbinātie. Līdztekus pozitīvāk iespēju strādāt attālināti vērtē lielo uzņēmumu darbinieki un rīdzinieki.

Lūgti novērtēt, kādi ir negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli, darbinieku skatījumā galvenie iemesli ir neatbilstošs atalgojums, tai skaitā bonusu neesamība un augsts stresa līmenis, rāda pētījums.

Aptuveni trešdaļai darbinieku emocionālo labsajūtu darbā negatīvi ietekmē garīgās veselības problēmas, piemēram, trauksme, pārāk liela darba slodze, prieka un gandarījuma sajūtas trūkums darbā, nepietiekošas darba devēja rūpes par darbiniekiem, novērtējuma un atbalsta sajūtas, kā arī stabilitātes un drošības sajūtas trūkums.

Ceturtdaļai strādājošo emocionālo labsajūtu darbā negatīvi ietekmē izaugsmes un karjeras iespēju trūkums, kā arī nesakārtota darba vide, bet katram piektajam - darba un privātās dzīves līdzsvara trūkums.

Aptuveni katrs desmitais darbinieks jūtas emocionāli negatīvāk, jo nav iespēju strādāt attālināti, liecina aptauja.

Datu analīze dinamikā liecina, ka divu gadu laikā būtiski ir pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kuru emocionālo labsajūtu darbā negatīvi ietekmē garīgās un fiziskās veselības problēmas.

Aplūkojot negatīva emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemeslus sīkākās grupās, aptaujas rezultāti liecina, ka neatbilstošu atalgojumu biežāk nekā vidēji ir minējuši izglītības jomā nodarbinātie, savukārt pārāk lielu darba slodzi tie, kuri strādā vairāk par normālo darba laiku - 41 un vairāk stundas nedēļā. "Kantar" atzīmē, ka nozaru griezumā šeit statistiski nozīmīgas atšķirības nav vērojamas.

Augstu stresa līmeni kā negatīva emocionālās labsajūtas vērtējuma iemeslu salīdzinoši biežāk ir uzsvēruši darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Šīs vecuma grupas pārstāvji caurmērā biežāk norādījuši arī uz prieka un gandarījuma sajūtas, kā arī izaugsmes un karjeras iespēju trūkumu, atzīmē pētījuma veicēji.

Savukārt par stabilitātes un drošības sajūtas trūkumu, saskaņā ar pētījumi, vidēji biežāk ir noraizējušies transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātie, kā arī Kurzemē strādājošie. Turpretī sliktas attiecības ar kolēģiem salīdzinoši biežāk akcentējuši valsts pārvaldē strādājošie.

Savukārt fiziskās veselības problēmas kā būtisku negatīvas labsajūtas iemeslu caurmērā biežāk ir minējuši strādnieki, secināts aptaujā.

"Kantar" pētījumu veica laika periodā no 2024.gada no 17. līdz 23.septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 darba ņēmējus.