Eksperte pastāstīja, kā parādās konflikti Latvijas kolektīvos (+VIDEO)

Toksiskā atmosfēra kolektīvā ir viens no galvenajiem iemesliem, kurš izraisa ne tikai biežu darbinieku maiņu un finansiālo rādītāju pazemināšanu, bet arī psiholoģiskus, laika un reputācijas zaudējumus uzņemumam. Kā toksiskums ietekmē vispārējo klimatu kolektīvā un uzņēmuma panākumus, un ko darīt, lai glābtu situāciju, stāsta biznesa koučs un starptautiskas komunikācijas eksperte Ļubova Šafro.

Toksiskums ir mūsdienu termins, kura nozīmi ne visai pareizi saprot. Kas tas īsti ir? Kopumā, tas ir mijiedarbības kvalitātes īpašība, kas norāda uz tās kaitīgumu un destruktivitāti.

Toksiska uzvedība komandā izraisa ne tikai īslaicīgas neērtības, bet gan augošu vilni, kura var negatīvi ietekmēt visas komandas sniegumu, samazinot motivāciju un morāli, pazeminot efektivitāti un produktivitāti, kā arī apgrozījumu. Toksiskie darbinieki bieži provocē konfliktus, "inficējot" arī apkārtējos ar pasīvu vai atklātu agresiju, samazinot komunikācijas kvalitāti un kopējo kolektīva labklājību, kas galu galā noved pie finansiālo rādītāju krituma un uzņēmuma tēla vājināšanās.

Kā jūs varat aizsargāt savu komandu no iekšējiem konfliktiem vai izaugsmes šķēršļiem, ja viens toksisks darbinieks rada lielus riskus? Jums ir jāspēj atpazīt neētisku uzvedību un apturēt to agrīnā stadijā, bet par visu pēc kārtas.

Toksiskums var izpausties dažādos veidos, kad tiek pārkāptas kolēģu vai vadītāju personīgās robežas, tiek veiktas sabotāžas un netiek ievēroti noteikumi, valda necieņa un savtīga uzvedība, izplatās baumas un tiek pausta pastāvīga neapmierinātība, dominē nekonstruktīva kritika un nevēlēšanās uzņemties atbildību. Jāpiebilst, ka toksiskums var izpausties ne tikai nesavaldīgas, agresīvas uzvedības veidā, bet arī mazāk pamānāmos formātos, kas negatīvi ietekmē darba procesu.

Kādā veidā izpaužas toksiska uzvedība?

Negatīvisms. Regulāra neapmierinātība ar darbu, kolēģiem, apstākļiem, kas grauj kolektīva morāli.

Necieņa pret citiem. Citu darbinieku pieprasījumu un ieguldījumu ignorērošana. Citu cilvēku sasniegumu un uzņēmuma vajadzību noniecināšana. Vadītāja personīgo robežu pārkāpšana, kas diskreditē viņa autoritāti kolēģu acīs un pazemina motivāciju.

Katastrofizācija un vispārināšana. Jebkurš jautājums, ko var atrisināt piecās minūtēs konstruktīvas diskusijas laikā ar kolēģiem un vadību, pārvēršas vairāku stundu un reizēm vairāku dienu epopejā ar apsūdzībām un nevēlēšanos meklēt kompromisu. Konkrētikas vietā izskan vispārīgas frāzes: "visi vienmēr", "mēs nekad", "visi tā dara", "mēs nevienam nesakām" un tamlīdzīgas.

Eskalācija un konflikti. Diskusijas par rutīnas darba procesiem iet pa apburto loku, bez mērķa rast risinājumu, bet tikai atrast vainīgus. Atbildes uz tiešiem jautājumiem nav iespējams saņemt, tā vietā toksiskie kolēģi "lēkā" no tēmas uz tēmu, dodot vaļu savām emocijām un cenšoties notiesāt citus par nekompetenci.

Provokācijas. Apzināta atteikšanās pildīt amata uzdevumus vai to neizpildīšana norunātā laikā, kā arī pilnvaru izmantošana, lai ierobežotu padoto un kolēģu tiesības.

Tenkas. Kolēģu un vadības reputāciju diskreditējošas informācijas izplatīšana, kas grauj uzticību kolektīvā un demotivē, ieviešot haosu un veidojot grupas, kas strādā nevis uzņēmuma kopējā labuma un attīstības labā, bet gan cīnās viena pret otru.

Manipulācijas. Personīgo mērķu sasniegšana, izmantojot kolēģu un uzņēmuma resursus savā labā, provocējot vainas un kauna sajūtu citos, kā arī izmantojot noniecināšanu, vispārināšanu, gazlaitingu, projecēšanu, personalizāciju, triangulāciju, agresīvus jokus un citas manipulātīvas taktikas.

Kā kļūst skaidrs, katru dienu komanda nevar pastāvēt izdzīvošanas režīmā, tāpēc ir jārīkojas - un jo ātrāk, jo vieglāk darbinieki atgūsies no nodarītā kaitējuma, atgriežoties pie saliedētā, pilnvērtīga darbā.

Savukārt, toksisks uzņēmuma vadītājs var:

-piespiest darbiniekus strādāt virsstundas un atteikuma gadījumā šantažēt ar piemaksu nemaksāšanu;

-bieži un pēkšņi mainīt atalgojuma nosacījumus, komentējot jauninājumus ar manipulatīvu frāzi "ja nepatīk, ej prom";

-radīt un veicināt neveselīgu konkurenci - kad intrigas kļūst par ierastu veidu, kā sasniegt rezultātus. Piemēram, darbinieki "zog" klientus no kolēģiem, sabotē kopprojektus un tā talāk;

-balstīt komandas vadību uz iebiedēšanas un psiholoģiska terora.

Ko darīt?

Kad toksiski darbinieki ir identificēti, ir svarīgi risināt problēmu visaptveroši. Par mērķi nedrīkst uzstādīt sodu, bet gan situācijas maiņu visām iesaistītajām pusēm. Ir vairāki efektīvi veidi, ko darīt ar toksiskiem darbiniekiem, kā arī vairāki preventīvi pasākumi, lai novērstu toksiskas uzvedības izplatīšanos nākotnē.

Cīņa ar toksikumu prasa ne tikai plānošanu, bet arī atbalstu. Pirmkārt, ir nepieciešams regulāri rīkot konfidenciālas tikšanās ar toksiskiem darbiniekiem, lai apspriestu identificētās problēmas. Šeit ir svarīga neitrāla pieeja, koncentrējoties uz konkrētiem uzvedības piemēriem un to ietekmi uz komandu, bez pārmetumiem. Kopā ar darbinieku var izstrādāt uzvedības korekcijas plānu, kuram ir konkrēts mērķis un noteikti soļi tā sasniegšanai.

Alternātīvs risinājums var būt profesionāla kouča vai psihologa piesaistīšana, lai risinātu šo problēmu un attīstītu darbinieka komunikācijas prasmes. Jāseko līdzi progresam, sniedzot atgriezenisko saiti ar uzsvaru uz pozitīvām izmaiņām uzvedībā.

Esiet gatavi arī situācijai, kad, neskatoties uz jūsu piepūlēm, darbinieks nevēlas mainīties un turpina demonstrēt toksisku uzvedību. Šajā gadījumā ir nepieciešams pieņemt lēmumu par viņa pārcelšanu uz citu amatu, citu nodaļu vai pat par atlaišanu.

Kā novērst toksiskuma parādīšanās?

Svarīgi izstrādāt un ieviest preventīvus pasākumus visos uzņēmuma līmeņos. Pirmkārt, viss sākas ar korporatīvo kultūru, kas jāveido uz trim postulātiem: transparence, savstarpēja cieņa un atbalsts. Lai visi saprastu, uz toksisku uzvedību ir skaidri jānorāda.

Nozīmīga loma ir arī apmācību un atgriezeniskās saites sistēmai, kas var ietvert apmācības komunikācijas prasmju, stresa tolerances un konfliktu pārvarēšanas attīstīšanā, kā arī drošai informācijas apmaiņai par problēmām un konfliktiem, lai identificētu iespējamos draudus agrīnā stadijā.

Vienotas politikas un nulles tolerances pret toksiskumu ieviešana komandā ne tikai palīdzēs tikt galā ar jau identificētu atsevišķu darbinieku vai veselu komandu toksiskumu, bet arī novērsīs demotivējošu situāciju rašanos nākotnē, veicinot veselīgāku un produktīvāku darba vidi.

Jāarcerās, ka nemainīgi pozitīvas, atbalstošas komandas vides uzturēšana palīdz uzlabot psiholoģisko klimatu un produktivitāti, palielināt motivāciju sadarboties un apmeklēt biroju, kā arī samazināt darbinieku maiņas biežumu.