• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Jau šogad nepietiek esošo pensionāru pensijām

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 16:54, 12.09.2024


Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas strukturālais deficīts.



"Šī gada pirmajos septiņos mēnešos strādājošo iedzīvotāju iemaksas pensiju 1. līmenī ir bijušas par 56 miljoniem eiro mazākas, nekā izmaksātās pensijas šī brīža pensionāriem. Pensiju 1. līmeņa iemaksas ir finansējuma avots esošo pensiju izmaksāšanai. Šis strukturālais deficīts valsts pensiju speciālajā budžetā ir pamats valdības piedāvātajām izmaiņām pensiju sistēmā - pārcelt 1 procentpunktu no iedzīvotāju veiktajām iemaksām no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni", - raksta Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14% no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14% būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai, un ir tikai solījums no valsts puses to izmaksāt. Pie nosacījuma, ka valsts ekonomika attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs pietiekami spēcīga, lai šo solījumu izpildītu. Diemžēl realitāte ir tāda, ka jau pašreiz 1. līmenī iemaksātais nespēj nosegt esošo pensionāru pensijas, un plānotās izmaiņas jeb pensiju reforma paredzēta deficīta īstermiņa novēršanai.

Valsts pensiju speciālā budžeta plāns 2024.gadam paredz, ka starpība starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai un izdevumiem valsts vecuma pensijām gada beigās sasniegs 113 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka arī šogad pensijas, kā ierasts, tiek indeksētas, nākamā gada izmaksājamā summa vecuma pensijām būs vēl lielāka kā šogad. Acīmredzot, kā vienīgo īstermiņa risinājumu valdība redz iemaksu pārdali, lai palielinātu kopējos ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā. Līdz ar to arguments par 1. līmeņa it kā augstāku efektivitāti iztur kritiku tikai Excel tabulās bez ilgtermiņa redzējuma un sasaistes ar nākotnes ekonomisko situāciju valstī.

Izmaiņas pensiju sistēmā sabiedrībai tika piedāvātas, lai pensiju uzkrājumu vairošana būtu straujāka, jo 1. līmenim esot augstāka efektivitāte, bet redzam, ka patiesais iemesls ir budžeta lāpīšana un valdības iepriekšējo kļūdu labošana. Par to maksās iedzīvotāji ar savām nākotnes pensijām. Vai tiešām to varam pieļaut? Tāpat jāatceras, ka 1. līmenis nav mantojams - tas būtībā nozīmē, ka valdība liedz iespēju iedzīvotājiem pārvaldīt daļu no savas naudas, un tā nonāk valsts budžetā, nevis pie ģimenes locekļiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni

Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni, kas ir par deviņiem mazāk nekā gadu iepriekš, informē Labklājības ministrija (LM).

Sabiedrība Aptauja: Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis

Gandrīz trešdaļā skolu skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4% - tas ir samazinājies, bet 38,7% - pieaudzis, secināts izdevniecības "Skolas Vārds" veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā.

Sabiedrība Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virza Pudānu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Sabiedrība Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi

Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Rīgas vicemērs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA).

Lasiet arī

Ekonomika Spiediens turpināt algu celšanu saglabāsies

Sabiedriskais sektors uzkurina algu pieauguma tempu.

Sabiedrība Katrs piektais rīdzinieks vēlas pensiju virs 2000 eiro

Vislielākās pensijas - virs 2000 eiro mēnesī - vēlas saņemt 20% Rīgā un 18% Pierīgā dzīvojošie, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.

Sabiedrība Latvijas iedzīvotāji atklāj, cik lielas pensijas viņi vēlas

Vislielākās pensijas - virs 2000 eiro mēnesī - vēlas saņemt 20% Rīgā un 18% Pierīgā dzīvojošie, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.

Ekonomika Eksperts: Latvijai ir jādomā par pirmā pensiju līmeņa ilgtspējību

Latvijai ir jādomā par pirmā pensiju līmeņa ilgtspējību, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.