• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atbalsta grozījumus, kas paredz krīzes gadījumā armijā uzņemt ārvalstniekus

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:17, 05.09.2024


Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) virzītos grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārvalsts pilsoņus, tostarp no Ukrainas.


Foto: LETA

Priekšlikumus trešajām lasījumam var iesniegt līdz 10.septembrim.

Patlaban nacionālais regulējums neparedz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka nacionālo bruņoto spēku sastāvā var efektīvi karot arī citu valstu pilsoņi.

Kā atzīmē AM, Ukrainas bruņotajos spēkos var iestāties ārzemnieki vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ja viņi iepriekš nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja viņi ir atzīti par derīgiem militārajam dienestam un ir izturējuši profesionāli psiholoģisko atlasi, ja viņiem ir atbilstoša fiziskā sagatavotība, kas ļauj veikt kaujas uzdevumus, un ja viņi ir tiesīgi likumīgi ieceļot Ukrainas teritorijā.

Iepriekšējā militārā vai kaujas pieredze tiek atzīta par priekšrocību, bet netiek atzīta par obligātu prasību dienesta uzsākšanai Ukrainas bruņotajos spēkos.

Ņemot vērā minēto, grozījumi Militārā dienesta likumā likumā paredz, ka vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu, NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.

Ārzemniekus pieņems dienestā, noslēdzot ar viņiem ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja tie atbildīs aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām, nebūs bijuši PSRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta darbinieki vai aģenti, un ja viņu pieņemšana dienestā atbildīs nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.

Dienestā varēs pieņemt tādus ārzemniekus, kas nav sodīti par sevišķi smagiem noziegumiem un kas likumīgi uzturas Latvijā.

Ārzemniekam būs jāprot valsts valoda vai vismaz angļu vai franču valoda. Valodas prasmi pārbaudīs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Ārzemnieki militārā dienesta līgumu varēs slēgt uz aizsardzības ministra noteiktu laiku, kas nepārsniegs kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu. Militārajā dienestā pieņemtiem ārzemniekiem varēs noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Dienesta izpildes laikā ārzemnieki pildīs aktīvo dienestu un viņiem būs karavīra statuss. Tas nozīmē, ka viņi saņems karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemos tiesības uz izdienas pensiju. Ārzemniekiem arī varēs piešķirt dienesta pakāpes, izņemot virsnieku dienesta pakāpes.

Līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja, piemēram, šos karavīrus atzīts par nederīgiem aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ vai karavīriem kā disciplinārsods būs piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Austrumu slimnīcā ierodas vēl 20 ievainotie ukraiņi

Kopumā Austrumu slimnīcā kopš kara sākuma uzņemti jau 386 no Ukrainas atvestie pacienti.

Sabiedrība Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni

Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni, kas ir par deviņiem mazāk nekā gadu iepriekš, informē Labklājības ministrija (LM).

Sabiedrība Aptauja: Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis

Gandrīz trešdaļā skolu skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4% - tas ir samazinājies, bet 38,7% - pieaudzis, secināts izdevniecības "Skolas Vārds" veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā.

Sabiedrība Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virza Pudānu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Lasiet arī

Pasaule Zviedrija plāno armiju palielināt par trešdaļu

Zviedrija līdz 2030.gadam palielinās savas militārās aizsardzības jaudu gandrīz par trešdaļu, piešķirot papildu finansējumu civilajai aizsardzībai, munīcijai, rezerves daļām un remontdarbnīcām.

Kriminālziņas Raidījums: Armija par drona nokrišanu uzzinājusi no policijas

Armija par Rēzeknes novadā nokritušo Krievijas dronu uzzinājusi no policijas, kam par to ziņojis vietējais iedzīvotājs, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sabiedrība Latvijas armijā mobilizācijas gadījumā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Militārā dienesta likuma grozījumus, kas nosaka, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi.

Sabiedrība Jauniešus satrauc armijas ietekme uz studijām un fiziskā slodze dienesta laikā

Jauniešus satrauc valsts aizsardzības dienesta (VAD) ietekme uz jau iesāktu studiju procesu un fiziskās slodzes apjoms dienesta laikā, liecina Latvijas Studentu apvienības (LSA) aptaujas rezultāti.