• Daira,
  • Dairis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Mana jūra»: vispiesārņotākās pludmales šosezon ir Jūrmalas pilsētā (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 10:19, 24.08.2024


"Tas liek uzdot jautājumu - vai tiešām vienīgie efektīvie risinājumi ir aizliegumi, ierobežojumi un sodi?"


No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 75,9% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli.

Kampaņas "Mana jūra" Zaļā ekspedīcija ir noslēgusies, un ir apkopoti 2024.gada vasaras jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti. 30 dienu laikā, ar vairāk nekā 550 brīvprātīgo dalībnieku iesaisti dienas posmos, veikti 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi.

Saskaņā ar "Mana jūra" veikto jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu 2024.gadā, Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros tiek atrasti 334 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē tiek identificēti vidēji 36 dažādi atkritumu veidi. Tas nozīmē, ka piesārņojuma līmenis ir samazinājies par 11%, salīdzinot ar 2023.gadu, kad 100 metros pludmales tika konstatētas 375 atkritumu vienības.

Mana jūra dibinātājs, Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme: "Protams, ir prieks, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma beidzot varam nākt klajā ar pozitīvām ziņām pēc vasaras monitoringa programmas noslēguma. Tomēr šo prieku nedaudz aizēno vairāki fakti un pārdomas. Pirmkārt, vēl ir daudz darāmā, lai Latvijas piekraste pietuvotos Labas jūras vides stāvokļa mērķiem. Otrkārt, lai gan vietējā līmenī šosezon ieviesti uzlabojumi, redzamais piesārņojuma samazinājums galvenokārt ir saistīts ar Eiropas Savienības likumdošanas normām aprites ekonomikas veicināšanā un plastmasas piesārņojuma samazināšanā, nevis ar Latvijā īstenotajām rīcībām. Tas liek uzdot jautājumu - vai tiešām vienīgie efektīvie risinājumi ir aizliegumi, ierobežojumi un sodi? Vai mēs kā sabiedrība nespējam mainīt kaut nelielas nianses savā patēriņa kultūrā? Vai pašvaldības nevar drosmīgāk pārņemt labās prakses piemērus atkritumu rašanās novēršanā un piekrastes apsaimniekošanā, kas ir izplatītas citviet pasaulē? Un, visbeidzot, vai atbildīgās institūcijas un lēmumu pieņēmēji valsts līmenī, īstenojot vides likumdošanu, nevarētu kādreiz to darīt pēc būtības, nevis tikai formāli izpildot prasības?"

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 75,9% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (8,4%), metāls (4,8%), zemāk ierindojas - stikls un keramika, pārtikas atkritumi, gumija, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas. Savukārt, atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (32,6%), plastmasas pārtikas iepakojumi (8,2%), identificējamie papīra un kartona gabali (7,2%), neidentificējamie plastmasas gabali (6,3%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, 10 ir plastmasas atkritumi.

Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales tāpat kā pagājušajā gadā, arī šosezon ir Jūrmalas pilsētā (950 atkritumi katros 100 pludmales metros), savukārt tīrākās - Talsu novadā (149 atkritumu vienības 100 pludmales metros).

Šogad, vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu saraksts ir papildināts ar vienu pludmali, kopumā sasniedzot sešu pludmaļu skaitu gandrīz 500 kilometru garajā Latvijas piekrastē. Tomēr neviena no pludmalēm vēl joprojām neatbilst ES Labas jūras vides stāvokļa kritērijiem. Ventspils novada Miķeļtorņa pludmale (41 atkritumu vienības 100 metros), tai seko Mazirbe (44 vienības), Lauču akmens (57 vienības), Engures centra plumale (67 vienības) un Kaltene (68 vienības). Tīrāko pludmaļu sarakstu noslēdz Dienvidkurzemes novada Ziemupes pludmale (73 vienības).

Savukārt, par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Lielupes pludmale Jūrmalā, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 1400 atkritumu vienības. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Jūrmalas Majoru pludmale (1008 vienības), Daugavgrīvas pludmale Rīgā (970 vienības), Liepājas Karostas pludmale (862 vienības) un Liepājas centra pludmale (754 vienības).

Papildus "Mana jūra" jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa datu izziņošanai, pasākumā tika atklāta kampaņa "ESI VIENREIZĪGS - NELIETO VIENREIZĒJU!", kur aicinām sabiedrību ieviest jaunus ikdienas paradumus, lai samazinātu vienreizlietojamo plastmasas apjomu, kas nonāk apritē un nereti arī vidē.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves atlīdzību līdz 70% (+VIDEO)

Asas diskusijas notika par koplīguma vienpusēju izbeigšanu.

Sabiedrība Pie Saeimas notiks dziedošais protests par transpersonu tiesībām Latvijā

Šodien no plkst.8.30 līdz 9.10 pie Saeimas notiks dziedošais protests par transpersonu tiesībām Latvijā, aģentūru LETA informēja Rīgas kvīru kora vadītājs Jurģis Kalniņš.

Sabiedrība Pēcpusdienā Zemgalē gaisa temperatūra tuvosies +20 grādiem

Ceturtdienas pēcpusdienā Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +15..+20 grādiem, siltākais laiks gaidāms Kurzemes austrumos un Zemgalē, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Filmas «Straumes» veidotāji saņems Triju Zvaigžņu ordeni!

Saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Lasiet arī

Ekonomika Turpinās strīds par atkritumu dedzinātavu Ropažu novadā (+VIDEO)

Nosakot attālumus, bet, ignorējot vides procedūras, Latvijā nekad nebūs modernas rūpniecības.

Sabiedrība Liepājā tapusi jauna iespēja sadzīves atkritumu savākšanai (+VIDEO)

Pirms izmest, piemēram, konservu bundžiņu vai jogurta trauciņu, tos jāizskalo.

Sabiedrība Diskusijā Saeimā izskan pretēji viedokļi par atkritumu dedzināšanas rūpnīcām

Vairāku Saeimas apakškomisiju kopsēdē otrdien izskanēja pretēji viedokļi par atkritumu reģenerāciju jeb dedzināšanu, tās ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī nozīmi kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Sabiedrība Labs piemērs: kā Ķengaraga iedzīvotāji labiekārtoja savu māju (+VIDEO)

"Jāsāk katram ar sevi. Ja mainīsim savus ieradumus, mainīsies arī pasaule".