• Margarita,
  • Margrieta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā privātajās iestādēs atbilst Satversmei

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:44, 10.07.2024


Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina par Satversmei atbilstošām normas, saskaņā ar kurām privātajās izglītības iestādēs vispārējās izglītības saturs ir jāapgūst valsts valodā.


Foto: LETA

Par pieņemto nolēmumu ST informēs preses konferencē plkst.15.

Lieta ierosināta pēc Danas Džibuti un Dominika Džibuti pieteikuma, kurus tiesā pārstāvēja viņu vecāki. Pieteikuma iesniedzēji ir skolēni, "kuri identificē sevi ar Latvijā dzīvojošajām nacionālajām minoritātēm, viņu dzimtā valoda nav Latvijas valsts valoda, bet gan mazākumtautību valoda, un viņi mācās privātajā izglītības iestādē mazākumtautību izglītības programmās".

Tiesa uzsvēra, ka valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums ikvienā izglītības pakāpē, lai tā varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas. Valsts valodas prasmēm ir būtiska nozīme personas tiesību nodrošināšanā un saliedētas sabiedrības veidošanā. Savukārt privātajām izglītības iestādēm ir plaša rīcības brīvība nodrošināt ar mazākumtautību identitāti saistītu saturu citstarp interešu izglītību.

Visupirms ST uzsvēra, ka valstij ir jāveido tāda izglītības sistēma, kas spēj nodrošināt valsts noteikto izglītības standartu neatkarīgi no tā, vai izglītības process notiek valsts vai privātās izglītības iestādēs. Tādēļ valstij ir pienākums attiecināt pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts vispārējās izglītības standartus gan uz valsts un pašvaldību, gan uz privātajām izglītības iestādēm un atzīt tikai tādu privātajās izglītības iestādēs iegūtu izglītību, kas atbilst šīm prasībām.

Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka valsts valoda līdz ar citām savām sociālajām funkcijām veic arī valstiski svarīgus uzdevumus, nodrošinot valsts funkcionēšanu un komunikāciju starp personu un valsti. Personai ir nepieciešamas atbilstošas valsts valodas zināšanas arī tādēļ, lai tā vēlētos un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē.

Saliedētas sabiedrības veidošanos veicina citstarp tas, ka visiem sabiedrības locekļiem ir nodrošināts saziņas pamats, proti, pienācīgas valsts valodas zināšanas, uzsver ST.

Savukārt apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums sekmē valsts valodas apguvi un lietošanu, kā arī ir vērsts uz to, lai izglītojamie gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības pakāpē valsts valodu lietotu ikdienā mācību procesā un gūtu tās lietošanas pieredzi. Tas veicina valsts valodas prasmes attīstību un ļauj veiksmīgi turpināt izglītības ieguvi katrā no nākamajām izglītības pakāpēm.

Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, tiesa ņēma vērā arī Latvijas īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistību ar aktuālo situāciju valsts valodas lietojuma jomā. ST secināja, ka vienotas izglītības nodrošināšana valsts valodā lielākajā daļā izglītības iestāžu, kurās tiek īstenotas vispārējās izglītības programmas, novērš ne tikai izglītības iestāžu segregāciju, bet arī veicina vienlīdzīgu tiesību uz kvalitatīvu izglītību nodrošināšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējami citi līdzekļi, kas ļautu vispārējās izglītības procesā vismaz tādā pašā kvalitātē nodrošināt demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzību.

ST norādīja, ka likumdevējs ir izveidojis sistēmu, kas ir vērsta uz izglītības kvalitātes kontroli un nodrošināšanu. Regulārā izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanā iesaistās pedagogi, vecāki, izglītojamie, dibinātājs, iestādes vadība, kā arī valsts institūcijas.

Savukārt izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei. Tas nozīmē, ka ikvienam bērnam atkarībā no viņa vajadzībām ir jānodrošina jēgpilns un reāls atbalsts valsts valodas prasmes apguvei.

Vienlaikus ST secināja, ka privāto izglītības iestāžu darbība atšķiras no valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu darbības, un tām ir lielāka autonomija attiecībā uz mācību programmām un mācību metodēm. Privātajām izglītības iestādēm ir pienācīgas iespējas nodrošināt ar mazākumtautību valodas, kultūras un etnisko savdabību saistītu saturu izglītības procesā, tostarp interešu izglītības nodarbībās, tādējādi īstenojot šādu nodarbību un obligātā vispārējās izglītības satura mijiedarbību, norāda ST. Turklāt valsts ir paredzējusi privātajām izglītības iestādēm iespēju saņemt finansiālu un metodoloģisku atbalstu mazākumtautību interešu izglītības programmas īstenošanai.

Ņemot vērā minēto, ST atzina, ka valsts ir nodrošinājusi atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesībām uz kvalitatīvu izglītību un savas identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu privātajās izglītības iestādēs gan pirmsskolas, gan pamatizglītības pakāpē.

Līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Satversmes 114.pantam kopsakarā ar 112.panta pirmo teikumu.

ST norādīja, ka apstrīdētās normas stājās spēkā pēc aptuveni desmit mēnešiem no to izsludināšanas dienas, un šajā laika posmā bija iespējams pienācīgi sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei. Savukārt izglītojamiem, kuriem konkrētajā mācību gadā norisinājās pāreja uz vispārējās izglītības ieguvi tikai valsts valodā, bija nodrošināts atbalsts, kam likumdevējs bija piešķīris arī papildu finansējumu.

Līdz ar to ST atzina, ka apstrīdētās normas atbilst arī Satversmes 1.pantā noteiktajam tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

2023.gada izskaņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) paziņoja, ka nav konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu Latvijā īstenotajā pārejā uz mācībām valsts valodā. ECT palāta priedumo slietā "Džibuti un citi pret Latviju" un lietā "Valiullina un citi pret Latviju" vienbalsīgi atzina, ka nav noticis Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums.

Lietā "Valiullina un citi pret Latviju" sūdzības iesniedzēji pauda bažas par 2018.gada likuma grozījumiem, kas palielināja to priekšmetu skaitu, kuri valsts skolās bija jāmāca latviešu valodā - valsts valodā -, kā rezultātā samazinājās mācību laiks krievu valodā. Konstitucionālā tiesa 2019.gadā lēma par attiecīgo grozījumu konstitucionalitāti, atzīstot tos par atbilstošiem konstitūcijai.

Džibuti un citi pauda bažas par tādām pašām izmaiņām privātās skolās. Arī šajā lietā Konstitucionālā tiesa atzina, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu vispārējā izglītībā privātajās skolās, ir nodrošinājis līdzsvaru gan starp valsts valodas lietojuma veicināšanu, gan mazākumtautībām piederošo personu tiesībām saglabāt un attīstīt savu identitāti un kultūru.

ECT konstatēja, ka Latvijas valdības veiktie pasākumi, lai palielinātu valsts valodas lietojumu skolās, bija samērīgi un nepieciešami, jo īpaši, lai nodrošinātu vienotību izglītības sistēmā un pietiekamu latviešu valodas zināšanu līmeni, kas ļautu iedzīvotājiem efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

ST izskata vēl vienu līdzīgu lietu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā jeb normām, kas izslēdz iespēju Latvijā iegūt vispārējo izglītību mazākumtautību programmās.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Zem vētrā nolūzuša koka pie Bauskas pils atrasti vairāki galvaskausi (+FOTO)

Zem vētrā nolūzuša koka pie Bauskas pils atklājušies vairāki galvaskausi un kauli, novēroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Bauska pamazām atgūstas pēc vētras. Iedzīvotāji sāk prasīt palīdzību (+FOTO)

Šorīt Bauskā jau no agra rīta notiek aktīvi darbi, lai novērstu vētras sekas un sakoptu pilsētu, novēroja aģentūra LETA.

Sabiedrība Dombrovskis atteiksies no EP deputāta mandāta

Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētais Valdis Dombrovskis (JV), kurš joprojām ieņem Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka amatu, nosūtījis iesniegumu Centrālajai vēlēšanu komisijai par atteikšanos no EP deputāta mandāta, aģentūrai LETA norādīja komisāra padomniece Maija Celmiņa.

Sabiedrība Zemākā ūdens temperatūra saglabājas Rīgas līča Kurzemes piekrastē

Latvijas upēs un ezeros ūdens temperatūra daudzviet ir 20..24 grādi, bet Rīgas līča rietumu piekrastē tā vietām saglabājas zem 15 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Lasiet arī

Ekonomika Latviešu valodas aģentūras direktore pērn nopelnīja ap 40 000 eiro

Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktore Inita Vītola pagājušajā gadā nopelnīja 38 781 eiro, kas ir par 11 152 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība KM: Saziņa latviešu valodā norisinās pēc būtības oficiālos gadījumos

Saziņa tikai vai pārsvarā latviešu valodā valstī pēc būtības norisinās oficiālos gadījumos - mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī veselības aprūpes iestādēs, secināts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.

Sabiedrība Atbalsta grozījumus par valsts valodas zināšanu arī citiem Krievijas pilsoņiem

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.