Rinkēvičs: Mūsu uzdevums ir gādāt, lai brīvības zaudēšana paliek mūsu iztēlē

Rinkēvičs norādīja, ka daudzi no Sibīriju pārcietušiem tā arī nekad nav gribējuši runāt par to, kas notika trimdas gados, un to var ļoti labi saprast. Vienlaikus Valsts prezidents izteica paldies visiem tiem, kas tomēr ir atraduši sevī spēku par izsūtījumā piedzīvoto runāt skaļi. "Jūsu sāpju pilnās atmiņas ir mūsu visu atmiņas. Jūsu stāsti neļauj aizmirst mūsu vēstures tumšās lapas. Jūsu stāsti apliecina arī to, ka tas viss bija pa īstam," teica Rinkēvičs.

Tāpat Valsts prezidents pateicās jauniešiem, kuri ir domājuši par vēsturi un runājuši par deportācijām. "Paldies, ka esat gatavi runāt ar saviem vienaudžiem un stāstīt mūsu vēstures stāstu arī viņiem. Esmu pārliecināts, - kad pienāks laiks, arī jūsu bērni un bērnu bērni uzzinās, kāpēc 25.martā un 14.jūnijā pie Latvijas karogiem kar melnas sēru lentes. Un arī viņi turpinās stāstīt tālākām paaudzēm par mūsu tautas likteni," pateicās Valsts prezidents.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvijai deportācijas ir ļoti sāpīga pagātne, taču Ukrainā tā šobrīd ir realitāte, ko veic "ne vairs staļiniskā, bet putiniskā Krievija". Valsts prezidents, spriežot pēc skolēnu sacerējumiem un mākslas darbiem, pauda pārliecību, ka jaunieši Latvijā var iztēloties, ko nozīmē zaudēt brīvību.

"Mūsu visu uzdevums ir gādāt, lai tas paliktu tikai mūsu iztēlē. Lai Latvija mums būtu vienmēr brīva un neatkarīga un lai mums nekad nevienam nebūtu jāpiedzīvo tas, ko piedzīvoja mūsu vecāki, vecvecāki un vecvecvecāki," teica Rinkēvičs.

Šogad aprit 83 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kad cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji: latvieši, ebreji, krievi, poļi, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Vairāk nekā divdesmit gadu fonds "Sibīrijas bērni" aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus.

Tradicionāli deportācijas piemiņas dienā notiek arī koncerts, kurā skan latviešu komponistu mūzika. Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā šovakar plkst.17 notiks Sibīrijas bērniem veltīts Latvijas Radio kora koncerts "Aizvestajiem" diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

Fonda pārstāve uzsver, ka 1941.gada 14.jūnija deportācijas, tāpat kā Krievijas iebrukums Ukrainā, ir piemērs tam, kā autoritārs režīms var izmantot vardarbību un represijas, lai kontrolētu iedzīvotājus un cīnītos par varu. Zālīte akcentē, ka situācija Ukrainā pastiprinājusi sabiedrības interesi par līdzīgiem vēsturiskiem notikumiem Latvijā. Abi notikumi parāda, cik svarīgi ir veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, lai novērstu šādu notikumu atkārtošanos nākotnē.