Kas ikvienam jāzina par bioloģisko atkritumu savākšanu (VIDEO)

Akritumu apsaimniekotāji Latvijas teritorijā uzstādīti jau vairāk nekā 4100 bioloģiski noārdāmu atkritumu konteineri. Līdz ar konteineru skaita pieaugumu palielinās gan šo atkritumu šķirošanas aktivitāte, gan kvalitāte, informē uzņēmuma Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Šā gada piecos mēnešos departaments uzstādījis gandrīz 2600 bioloģisko atkritumu konteineru. Tāpat šajā laika periodā, salīdzinot ar analogu periodu pērn, uzņēmums izvedis par 89% vairāk BIO atkritumu.

"Arvien visvairāk konteineru uzstādām Rīgā, bet tas arī ir loģiski, jo iedzīvotājiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos un kuriem nav iespējas ierīkot kompostu, tā ir vienīgā iespēja šķirot BIO atkritumus. Savukārt privātmāju iedzīvotāji arvien vairāk interesējas par komposta kastēm un konsultējas par pareizu komposta ierīkošanu un uzturēšanu," stāsta Rumpane.

Viņa piebilst, ka nepareizi apsaimniekota komposta kaudze var kļūt par parastu atkritumu kalnu. Tas ir vērtīgs tikai tad, ja to atbilstoši iekopj, proti, kompostā ir jāievēro noteikts brūnās un zaļās frakcijas īpatsvars, tas ir regulāri jāmaisa, lai būtu gaisa apmaiņa, un jākontrolē mitrums.

Ņemot vērā, ka arī brūnā jeb BIO konteinera saturs tiek vests uz BIO tuneļiem, kur no šiem atkritumiem ražo enerģiju un pēc tam tos izmanto kompostā, ir noteiktas prasības, kas šķirošanas procesā ir jāievēro. Šajā konteinerā drīkst izmest augus, to saknes, mulču, grieztos ziedus, pārtikas pārpalikumus, cietos piena produktus, kafijas un tējas biezumus, čaumalas, riekstu čaulas u.tml. Savukārt BIO konteinerā nedrīkst izmest ēdienu iepakojumā, atkritumus plastmasas maisiņā, tūjas, kas paildzina kompostēšanās procesu, šķidrumus u.c.

"Visērtāk un higiēniskāk BIO atkritumus var izmest papīra vai BIO degradējamā maisiņā, kas ļaus uzturēt tīru konteineru savā virtuvē un mazinās insektu un nepatīkamu aromātu izplatību," saka Rumpane.

Lai pieprasītu konteineru uzstādīšanu, daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama pārvaldnieka. Lai tos uzstādītu, nav nepieciešama visu nama iedzīvotāju piekrišana. Tomēr, ja pēc vairākiem lūgumiem nama pārvaldnieks nav nedz izvietojis konteinerus, nedz arī sniedzis argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties pašvaldībā.

Savukārt privātmāju iedzīvotāji konteineru var pieteikt pašapkalpošanās platformā manai.videi.lv.

"Mūsu pieredze liecina, ka atsevišķās privātmājās kaimiņi kooperējas, uzstādot vienu brūno konteineru uz divām vai trim adresēm, pēc tam proporcionāli sadalot rēķina summu. Tas ir risinājums tiem, kuri vēlas šķirot, bet konkrētā laika periodā nerada tik daudz bioloģisko atkritumu, lai piepildītu konteineru," stāsta pārstāve.