• Salvis,
  • Selva,
  • Venta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kā panākt lielāko pensijas iemaksas atdevi? Тор grozījumi

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:23, 09.05.2024

Andris Ērglis


Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana".



Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām - Labklājības un Finanšu - ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi.

VFPS dalībnieki vairāk nekā 20 gadu ir pastāvīgi maksājuši un turpina novirzīt 6% no sava atalgojuma, lai uzkrātu līdzekļus pensijai. Šis process ir obligāts un nodrošina valsts izveidotās pensiju sistēmas funkcionēšanu un attīstību. Vairāk nekā 80% no 7 mljrd. eiro vērtajiem kopējiem VFPS aktīviem 2023.gada beigās veidoja to dalībnieku kumulatīvās neto iemaksas. Iemaksas ir galvenais iemesls, kāpēc VFPS uzkrājumu apmērs tik strauji kāpj - pēdējo 10 gadu laikā VFPS aktīvi pieauga par aptuveni 15% gadā.

VFPS pārvaldītāji kopējam pensijas uzkrājumu apjomam piemēro maksājuma pastāvīgo daļu, kas ir izteikta procentos gadā no pārvaldīto aktīvu apjoma (2023.gadā vidēji aptuveni 0,45% no VFPS aktīviem). VFPS pārvaldītāji pārsvarā izmanto likumā noteikto maksājuma pastāvīgās daļas maksimālo vērtību jeb griestus, izņemot dažus pasīvi pārvaldītos ieguldījuma plānus.

Balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto informāciju, kopējās pārvaldīšanas izmaksas Latvijā 2022.gadā bija par 0.1 procentpunktu augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Nemainot maksājuma pastāvīgās daļas aprēķina metodi, uzkrātā VFPS kapitāla apjoma pieauguma ietekmē tās varētu vairs nesamazināties un apstāties pie 0,4% robežas, un vienlaikus atlīdzība par kopējo pārvaldībā esošo līdzekļu pārvaldīšanu augtu, neradot pietiekamu motivāciju pārvaldītājiem sasniegt lielāku pensijas aktīvu atdevi un palielināt nākotnes pensionāru pensiju.

Ņemot vērā, ka visu ieguldījuma risku uzņemas VFPS dalībnieki, kā arī to dalībnieku neto iemaksas veido vairāk nekā 80% no uzkrātā VFPS kapitāla, maksājuma pastāvīgās daļas maksimālajā vērtībā būtu jāstiprina regresivitātes princips - jo lielāki aktīvi, jo zemāki maksājuma pastāvīgās daļas griesti. Latvijas Bankas vērtējumā maksimālā maksājuma pastāvīgā daļa būtu nosakāma 0,6% apmērā par pirmajiem 100 milj. eiro pārvaldībā un samazināma par 7,5% par katriem nākamajiem 100 milj. eiro pārvaldībā, līdz sasniegta robežvērtība 0,20% apmērā. Līdz ar zemāku maksājuma pastāvīgās daļas griestu noteikšanu lielāka nozīme būs maksājuma mainīgajai daļai. Maksājuma mainīgā daļa nodrošina pārvaldītājiem iespēju gūt papildu ienākumus no VFPS ieguldījumu plānu pārvaldes, ja tie spēj konsekventi vairot VFPS dalībnieku pensiju uzkrājumus virs vispārējās tirgus virzības.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Tetovēšanas meistars

Viss par jūsu sapņu profesiju vai kur doties, lai kļūtu par tetovētāju

Sabiedrība Pirmdien vietām gaidāms pērkona negaiss

Pirmdien daudzviet Latvijā uzlīs, vietām gaidāms pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība «BB ir proraška ka jv un progkomunisti»: soctīklos par ārlietu ministri (+VIDEO)

Baiba Braže tiek apsūdzēta kopējās Baltijas diplomātijas graušanā.

Sabiedrība Kamēr daļā Latvijas gaidāms negaiss, Austrumlatvijas mežos pieaug ugunsbīstamība

Šonakt un svētdien daļā Latvijas gaidāms pērkona negaiss, bet tikmēr valsts austrumos mežos ir augsta ugunsbīstamība, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognoze.

Lasiet arī

Ekonomika Privāto pensiju fondu pensiju plānos pērn iemaksāts par 17,9% vairāk

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 113,645 miljoni eiro, kas ir par 17,9% vairāk nekā 2022.gadā, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.

Ekonomika Daudziem cilvēkiem nav ne jausmas par pensiju otrajā līmenī sakrājamo summu

Lielākajai daļai jeb 59% Latvijas iedzīvotāju nav ne jausmas, cik varētu sakrāt pensiju otrajā līmenī sava darba mūža laikā, liecina pēc "SEB Life and Pension Baltic SE" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Sabiedrība Eksperts: topošie seniori Latvijā var palielināt pensijas avansā (+VIDEO)

Pasīvi pārvaldītam ieguldījumu plānam pat nav nepieciešama regulāra profesionāļu klātbūtne.

Sabiedrība Iestājas par to, lai visiem pensiju saņēmējiem tiktu pārskatīts pensijas apmērs

Nepieciešams virzīties uz "bāzes pensijas" noteikšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem - līdzīgi kā tas jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā.