Saistībā ar iebrukumu Ukrainā pret Krieviju noteikto sankciju ietekme ir acīmredzama un turpmāk šī ietekme būs arvien jūtamāka, šodien starptautiskajā konferencē "Efektīvas sankcijas: mērķi 2024.gadam" šādu vērtējumu pauda Eiropas Savienības (ES) sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
O'Salivans uzsver, ka sankcijas ir vērstas uz to, lai mazinātu Krievijas militāro spēku un karadarbību Ukrainā.
Sankciju ietekme ir acīmredzama, ir pārliecināts O'Salivans, atzīmējot, ka Krievijas budžeta ienākumi turpina samazināties. Līdz šim Krievijas ienākumi ir samazinājušies par 400 miljardiem ASV dolāru, un to ir sekmējuši gan iesaldēti Krievijas līdzekļi, gan ienākumu samazināšana no naftas un naftas produktu eksporta, jo pērn Krievijas ienākumi no enerģētikas produktu eksporta samazinājās par 32%.
Samazinājušās arī Krievijas centrālās bankas manevrēšanas iespējas, kas lika tai paaugstināt procentu likmes līdz 16%.
O'Salivans uzsvēra, ka oficiāli Krievijas ekonomika turpina pieaugt, taču šī izaugsme saistīta ar investīcijām militārā sektorā un ilgi šādu investīcijas līmeni neizdosies noturēt.
Sankciju dēļ Krievijai tikusi limitēta pieeja augstajām tehnoloģijām. Sankcijas ir efektīvas, bet Krievija pieliek lielas pūles, lai tās apietu, atzīmēja O'Salivans. ES dalībvalstis ir uzlabojušas spēju izsekot sankciju pārkāpšanu, bet tām jābūt modrām, lai izsekotu likuma robiem, kurus izmanto, lai sankcijas apietu.
Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien aicināja stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14.sankciju kārtas, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu, informēja Ārlietu ministrijā.