Visauglīgāk LU strādā fizikas un astronomijas jomā (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 17:16, 12.03.2024 0

"Vairums no realizētiem pētījumiem ir starptautiski augstu novērtēti", - pauž prorektors.

 

Latvijas Universitāte sasniegusi līdz šim lielāko zinātnisko publikāciju apjomu, kas ir unikāls ne vien universitātes, bet arī visu Latvijas zinātnisko institūciju vidū, liecina zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze “Scopus”. Apkopotie dati liecina – kopš 2017. gada LU pētnieku publikāciju un citējamības apjoms arvien pieaudzis: no 646 publikācijām 2017. gadā līdz 1098 publikācijām 2023. gadā. Turklāt pēdējos trīs gadus publikāciju skaits pārsniedz tūkstoti.

Augstvērtīgākās zinātniskās publikācijas, kuras ir pirmā un otrā kvartilē, LU pērn bijis vairāk nekā puse – 728. Arī augstvērtīgo publikāciju skaits ir dubultojies pēdējo četru gadu laikā – 2019. gadā LU bija 363 publikācijas. Tas ir rādītājs, pēc kura LU strauji tuvojas 350 labākajām universitātēm pasaulē.

“Mēs pamatoti lepojamies, ka vairums no LU realizētiem pētījumiem ir starptautiski augstu novērtēti, un pirmo divu nozīmīguma kvartiļu žurnālos mums ir vairāk rakstu nekā kaimiņvalstu universitātēs,” norāda LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

Visvairāk publikāciju bija fizikā un astronomijā, materiālu zinātnē un inženierzinātnēs. Ražīgākie publikāciju autori – LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Anatolijs Popovs un Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja. Pētījumu rezultātu publicēšana zinātniskajos žurnālos ir neatņemama pētnieka profesionālās darbības sastāvdaļa. Zinātnisks pētījums ir paveikts un sekmīgs tikai tad, ja tā rezultāti ir publicēti. Nozīmīgs ir publikāciju veids un žurnāla kvalitāte starptautiskā vērtējumā ar noteiktu indeksu un piederību citējamības kvartilēm. Tas nošķir lokālpublikācijas un vietējās ziņas no pasaules zinātnes tribīnes. Žurnālu un citu izdevumu veidotājiem (redakcijām, izdevniecībām, apgādiem u.c.) ir jāizpilda konkrēti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti un indeksēti datubāzē “Scopus”.

“Scopus” ir izdevniecības “Elsevier” daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze, kas satur ierakstus par vairāk nekā 21 000 žurnāliem, 86 000 e-grāmatām un 6,8 miljoniem konferenču materiālu, 16,5 miljoniem zinātnisko publikāciju, 134 miljoniem citējamību, kā arī 27 miljoniem patentu. Scopus pieejami arī rakstu kopsavilkumi un iespēja lejupielādēt rakstu pilnos tekstus no izdevēju pilnteksta datubāzēm, piemēram, “ScienceDirect”, “SAGE Journals” un citām.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Pretrunīgi vērtētais Andrejs Upits joprojām ir ikoniska figūra (+VIDEO)

Memoriālais muzejs tika atklāts bez obligātās tematiskās ekspozīcijas.

Sabiedrība Latvijas austrumu daļā gaidāma ļoti stipra atkala

Naktī uz pirmdienu Latvijas austrumu daļā vietām gaidāma ļoti stipra atkala, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Rēzeknes iedzīvotāji neatbalsta ielu pārdēvēšanu

Tikai aptuveni desmitā daļa pašvaldības rīkotās aptaujas dalībnieku atbalsta ielu pārdēvēšanai Rēzeknē.

Sabiedrība Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas māju ir neaizsargātas pret uguni

Ugunsdzēsēji glābēji vairāk nekā 500 mājokļiem uzdāvināja dūmu detektorus.

Lasiet arī

Interesanti fakti Latvijas zinātnieki atgriezās no ekspedīcijas Svalbāras arhipelāga (+VIDEO)

Šobrīd LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlētos sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.

Interesanti fakti Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.