• Anšlavs,
  • Junora
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo CVK priekšsēdētāju

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:27, 04.03.2024


Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā.


Foto: LETA

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmējs iepirkuma dokumentācijā, iespējams, norādīja nepatiesu informāciju par plānotajiem pakalpojumiem, tādējādi saņemot samaksu no CVK par faktiski neveiktiem darbiem. Iesaistītie CVK nodarbinātie, apzinoties uzņēmēja iniciēto prettiesisko darbību sekas, parakstīja viltoto dokumentāciju.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav konstatēti fakti, kas ļautu apšaubīt 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu leģitimitāti.

KNAB kriminālprocesu sāka 2022.gada 7.novembrī.

Bijušo CVK priekšsēdētāju rosināts apsūdzēt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu, uzņēmēju par krāpšanu lielā apmērā, bet pašreizējos CVK darbiniekus - par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu. Kā noskaidroja LETA, abiem CVK darbiniekiem drošības līdzekļi nav piemēroti, tomēr viņu amatus KNAB neatklāj.

Tāpat KNAB aicinājis prokuratūru turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā sākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu pret uzņēmumu, kura interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.

Kriminālprocess tika sākts pret vēl septiņām personām, taču izmeklēšanas laikā šo personu darbībās netika iegūts apliecinājums, ka tās būtu veikušas noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likumu šīs personas kriminālprocesa laikā zaudēja statusu un izmeklēšanas darbībās piedalījās liecinieka statusā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 2021.gada jūnijā "SOAAR" ieguva 275 370 eiro vērtu līgumu CVK iepirkumā par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, balsošanas un balsu skaitīšanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

Tā paša gada aprīlī uzņēmums ieguva 154 802 eiro vērtu līgumu par vēlēšanu vadības sistēmas aktuālo izmaiņu realizāciju, kandidātu sarakstu un vēlēšanu zīmju sagatavošanas tehniskā pavadīšanu un lietotāju atbalstu 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanās.

"SOAAR" direktors Renārs Kadžulis izplatītajā ziņojumā medijiem norāda, ka 12 gadus uzņēmums bija nodrošinājis programmēšanas pasākumus vēlēšanu norisei par zemākajām cenām tirgū, bet 2022.gadā KNAB un Iekšējās drošības birojs (IDB) uzsāka kriminālprocesus saistībā ar CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) organizētajiem iepirkumiem, kuros tika pasūtīti programmēšanas pakalpojumi un vēlēšanu nodrošināšana.

Prokuratūra esot cēlusi apsūdzību KNAB uzsāktajā kriminālprocesā, kurā norādīts viens vienīgs iespējamais likumpārkāpums, ka "SOAAR" it kā nav iegādājies nekādu datortehniku CVK pasūtījuma izpildei, notikusi dokumentu viltošana un krāpšana lielā apmērā, ar ko valstij nodarīti zaudējumi 56 265 € apmērā. Kadžulis norāda, ka KNAB iepriekš paziņojumā medijiem bija pavēstījis, ka nodarītie zaudējumi CVK ir ne mazāk par 149 920 eiro, bet prokuratūra izsniegusi apsūdzību, kurā it kā par nenopirktu datortehniku it kā viltoti dokumenti, kā rezultātā valstij noradīti 56 265 eiro zaudējumi.

KNAB un prokuratūra uzskata, ka datortehnika, kas nopirkta komponentēs, nav datortehnika, norāda uzņēmumā. Tajā uzsver, ka uzņēmums nopirka komponentes no dažādiem piegādātājiem atbilstoši tā brīža pieejamībai Covid-19 apstākļos - procesorus, atmiņas, cietos diskus, mātes plates, datoru korpusus, klaviatūras, peles. Saņemtās komponentes uzņēmums sakomplektēja dators, sainstalēja tos un izmantoja CVK pasūtījuma izpildei un vēlēšanu nodrošināšanai, bez kā nebija iespējams to izpildīt.

Kadžulis uzsver, ka KNAB un prokuratūra kategoriski noraida un nepieņem nekādus pierādījumus, kā arī neļauj uzņēmuma fiziski parādīt nopirkto datortehniku un apliecinošus dokumentus. Vēl dīvaināks ir tas, ka datortehniku, ko iestādes uzskata par nenopirktu un nozieguma priekšmetu, neviens un nekad nav pasūtījis ne pirkt, ne nomāt, ne piegādāt. Ne CVK pasūtījuma līgumā, ne tā prasībās vai specifikācijā, pilnīgi nekur nav pieminēta nekāda datortehnika un nekad nav bijusi pasūtījuma priekšmets vai tā sastāvdaļa.

Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka uzņēmuma arestētie līdzekļi 725 997 eiro apmērā iznīcina uzņēmumu.

"SOAAR" vārds izskanējis arī Iekšējās drošības biroja (IDB) izmeklētajā kriminālprocesā.

IDB kriminālprocesu sāka 2022.gadā un februārī rosinājis apsūdzēt divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūras amatpersonu un uzņēmēju par pretlikumīgām darbībām elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izveides iepirkumos. Latvijas Televīzija ziņoja, ka saka minētais uzņēmējs ir Renārs Kadžulis.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "SOAAR" īpašnieki vienādās daļās ir Renārs Kadžulis un Leonards Survilo. Viņi ir arī uzņēmuma valdes locekļi. 2020.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,12 miljoni eiro, bet peļņa - 675 000 eiro, savukārt par vēlākiem gadiem dati nav pieejami.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Salacgrīvā pilnā sparā rit jauna tilta būvniecība (+VIDEO)

Ņemot vērā to, ka pašvaldība ilgstoši nevarēja realizēt tilta pārbūvi, tas pārņemts valsts īpašumā.

Sabiedrība Latvijas sievietes izvēlas strādāt mākslīgā intelekta jomā (+VIDEO)

Programma ilgs sešas nedēļas, un lielākā daļa dalībnieču ir apņēmušās to pabeigt līdz jūnija vidum.

Sabiedrība Nodarbināto skaits valsts pārvaldes iestādēs triju gadu laikā nedaudz audzis

Triju gadu laikā - kopš 2021.gada beigām līdz pagājušā gada nogalei - valsts pārvaldes iestādes amata slodžu un nodarbināto skaits teju nav mainījies, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija.

Sabiedrība Nabadzīgie guļ slikti, pašnodarbinātie — ilgāk: zināmi miega aptaujas rezultāti

Vairāk nekā puse jeb 62% Latvijas iedzīvotāju guļ ieteicamo stundu skaitu diennaktī - septiņas vai astoņas stundas, noskaidrots pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.

Lasiet arī

Kriminālziņas KNAB sācis pārbaudi par Samoilova dalību reklāmās

Reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Aleksandra Samoilova dalību reklāmas aktivitātēs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par to, vai Samoilovs kā valsts amatpersona nav pārkāpis interešu konflikta novēršanas regulējumā noteikto reklamēšanās aizliegumu, aģentūrai LETA apstiprināja birojā.

Kriminālziņas Saistībā ar 17 mil eiro vērtu būvniecību aizturēta Jēkabpils pašvaldības vadība

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien veicis kratīšanas un aizturējis piecas personas, tostarp Jēkabpils novada mēru Raivi Ragaini (LZP), citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvjus saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību, izriet no EPPO paziņojuma presei.

Sabiedrība Partiju pārādsaistības par KNAB lēmumiem sasniedz 265 551 eiro

Kopumā 12 aktīvām partijām ir parādsaistības par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par administratīvajiem naudas sodiem un finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā - kopsummā par 265 551,23 eiro, teikts biroja ziņojumā par politisko partiju un to apvienību 2023.gada pārskatu pārbaudēm.

Sabiedrība Septiņas partijas pretlikumīgi izlietojušas daļu izmaksātā valsts finansējuma

Septiņas valsts budžeta līdzekļus saņēmušās politiskās organizācijas pretlikumīgi izlietojušas daļu tām 2023.gadā izmaksātā finansējuma, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) mājaslapā publicētā informācija.