• Dita,
  • Marta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Pēc emocionālām debatēm Jūrmalas dome nolemj reorganizēt divas skolas

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:15, 22.02.2024


Pēc emocionālām debatēm Jūrmalas dome ceturtdien pieņēma lēmumu reorganizēt Jaundubultu pamatskolu un Pumpuru vidusskolu, izveidojot jaunu Pumpuru vidusskolu.


Foto: LETA

Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš sēdē paziņoja, ka tieši šādu skolu reorganizācijas veidu iesakot izvēlēties Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Pēc viņa vārdiem, tieši šāds apvienošanas veids nodrošinās "ātrāku un jēgpilnāku" skolu apvienošanu. Izglītības pārvaldes vērtējumā, izvēloties citu modeli, proti, Jaundubultu pamatskolu pievienojot Pumpuru vidusskolai, process varētu aizņemt nevis divus vai trīs gadus, kā plānots pašlaik, bet vēl gadu vai pusotru vairāk.

Jaundubultu pamatskolā vēsturiski mācības tika īstenotas krievu valodā, savukārt Pumpuru vidusskolā - latviski. Izmaiņu pamatošanai Bērziņš atsaucās uz likumu, kas paredz pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, kā arī uz IZM vadlīnijām, kas paredz turpmāk valsts finansējumu nepiešķirt skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu.

Kā pausts lēmumā, Jaundubultu pamatskolā pašlaik tiek īstenota pamatizglītības programma, pamatizglītības mazākumtautību programmu, kā arī speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un šāda pati programma mazākumtautību izglītojamajiem. Pamatskolā 2023./2024. mācību gadā izglītību iegūst 295 izglītojamie, kamēr, lai saņemtu valsts finansējumu, nepieciešamais skolēnu skaits ir 360.

Ja Jaundubultu skolas pedagogu algas turpmāk būtu jāfinansē Jūrmalas pašvaldībai, tad tam vajadzīgi 52 000 eiro mēnesī.

Bērziņš uzskata, ka skolu apvienošana palīdzēs apgūt latviešu valodu gan mazākumtautību skolēniem, gan arī Jaundubultu skolas skolotājiem. Tāpat Izglītības pārvaldes vadītājs uzsvēra, ka jaunizveidotajā skolā varēs turpināt darbu abu skolu pedagogi.

Jautājums esot apspriests ar abu skolu vecākiem, skolu padomēm un skolotāju kolektīviem, saņemtas vairākas vēstules gan ar pozitīviem, gan negatīviem viedokļiem par skolu apvienošanas modeli, kā arī portālā "manabalss.lv" pret Pumpuru skolas likvidāciju parakstījušies nedaudz vairāk nekā 1600 cilvēki.

Bērziņš aicināja apvienoties un kopīgi veidot jauno skolu, solot, ka jaunās skolas padomē sākotnēji piedalīsies abu skolu pašreizējās padomes.

Pumpuru vidusskolas padomes un vecāku pārstāvji iebilda pret skolas likvidēšanu, uzsverot skolas tradīcijas un tās absolventu emocionālo piesaisti skolai. Skolas padomes pārstāvis Raivis Balodis informēja, ka no aptaujātajiem 642 vecākiem 94% iebilst pret šādu skolu apvienošanu, tāpat pret to esot 92% skolotāju. Viņš uzsvēra, ka šādos apstākļos nebūs iespējams īstenot apvienošanu "visiem kopā", kā to vēlas Izglītības pārvalde. Process esot sasteigts, neesot pietiekami izvērtēti riski.

Skolas vecāku pārstāve Līva Zandersone pauda, ka vecāki un skolas padome neesot saņēmusi atbildes uz saviem jautājumiem. Padomes ieskatā, iespējams skolas izglītības līmeņa kritums, kā arī, pēc padomes aprēķiniem, ap 15% skolotāju varētu pamest darbu.

Līdzīgu viedokli pauda arī līdzšinējā skolas direktore Ausma Bruņiniece, kura informēja, ka esot uzrakstījusi atlūgumu, jo esot "nostādīta fakta priekšā" un nevarēšot pildīt domes lēmumu par skolas likvidāciju. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka jau pašlaik Pumpuru vidusskolā vai katrā klasē esot vairāki bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, un viņiem tiekot sniegta papildu palīdzība tās apguvē.

Skolu integrācija bija tikai laika jautājums, sacīja Jaundubultu pamatskolas direktors Ēriks Annuškāns, piebilstot, ka emocionāli ir saprotams, ka "neviens negrib zaudēt savu skolu". Viņš arī atgādināja, ka valsts politika esot likvidēt mazās skolas - ne vien laukos, bet arī pilsētās.

Noslēdzot debates par skolu apvienošanu, domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) citēja Izglītības likumu, kurā aizliegta atšķirīga attieksme pret personu un diskriminācija pēc mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, vai citām pazīmēm. Tādēļ esot izvēlēts tieši šāds skolu apvienošanas veids, abas skolas likvidējot un veidojot jaunu.

Lēmums paredz reorganizāciju pabeigt līdz šī gada 31.augustam.

Jūrmalas Pumpuru vidusskolā pašlaik tiek īstenotas pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. 2023./2024. mācību gadā izglītību Pumupuru vidusskolā iegūst 923 izglītojamie.

Pēc apvienošanas jaunizveidotā izglītības iestāde būs lielākā Jūrmalā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Par virtuālās realitātes ekspertiem varēs kļūt Rīgas bērni (+VIDEO)

Datorvidē apgūtās prasmes atvieglos darba atrašanu.

Sabiedrība Eiropietis iemācījās latviešu valodu, bet Liepājā ar viņu atteicās runāt

"Tas bija tukšs un nekas nebija rakstīts pie durvīm", - pauž Šveices vēsturnieks.

Sabiedrība Rail Baltica izmeklēšanas komisija pauž izbrīnu par projekta kvalitāti

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi ceturtdien sēdē pauda izbrīnu par to, ka auditorkompānija SIA "Ernst&Young Baltic" 2017.gadā "Rail Baltica" ieguvumu un ieņēmumu analīzē izmaksu aplēsēs balstījās uz inženieru sniegto informāciju, nepārbaudot to kvalitāti.

Sabiedrība Rīgas zinātnieki pēta dzīvi Kurzemes Kazdangā (+VIDEO)

Kopiena ir visai sašķelta, kas neļauj tālāk virzīties uz konkrētu mērķi, jo katrs "rušina" savu ceļu.

Lasiet arī

Kultūra Dzintaru koncertzāles direktors: Daudzi tūristi baidās braukt uz Latviju

Daudzi tūristi pašlaik baidās braukt uz Latviju, jo valsts atrodas tuvu dramatiskajiem notikumiem Ukrainā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.

Kultūra Jūrmala ir sagatavojusi plašu piedāvājumu uz Muzeju nakti (+VIDEO)

Nākamsestdien ieeja visās ikoniskajās vietās būs bez maksas.

Interesanti fakti Jūrmalas kūrorta oficiālais statuss pagarināts vēl uz diviem gadiem

Kūrorta statuss Jūrmalas pilsētas administratīvajai teritorijai, izņemot Vārnukrogu, Priedaini un Bražciemu, sākotnēji tika piešķirts 2013.gadā.

Sabiedrība Jūrmalā tiek pārdota vēsturiskā Majoru muiža (+VIDEO)

Šeit atradās Baltijas baronu vasaras rezidence.