• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Latgolys Saeima» iestājas par Varakļānu pilsētas identitāti (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 12:21, 24.01.2024


Pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām.


Unikāla pilsēta ar grūtu likteni.

Biedrība “Latgolys Saeima” nosūtījusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai aicinot nevirzīt grozījumus “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz Varakļānu novadu līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pievienot Madonas novadam.

Vēstulē, kuru parakstījuši biedrības biedri, viņu vidū vairāku Latgales pašvaldību un Saeimas deputāti, norādīts, ka Varakļānu novada unikālo kultūrvidi vislabāk saglabāt un attīstīt saglabājot Varakļānu novadu, tam pievienojot Dekšāres pagastu, kā arī izvērtēt vairāku citu pieguļošo pagastu pievienošanu, veidojot konkurētspējīgu novadu un nosakot par attīstības centru Varakļānu pilsētu.

Biedrība „Latgolys Saeima” uzskata, ka veicot reformu, ir dotas visas iespējas vēsturisko kļūdu izlabošanai un Latvijas novadu reģionālās identitātes stiprināšanai.

Latgales kongresa lēmumu izpildes padome (LKLIP) vēstulē, kas adresēta valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakcijām aicina jautājumu par Varakļānu novada vietu Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrās skatīt vēsturiskā taisnīguma un Satversmē noteikto valsts pamatvērtību kontekstā.

Vēstulē uzsvērts, ka Padomju okupācijas režīms izjauca Latvijas administratīvo iedalījumu, kas atbilda Satversmei, graujot iedzīvotāju piederības izjūtu savai kultūrvēsturiskajai zemei, līdz ar to arī graujot Latvijas pamatus. Vēsturiskais Varakļānu pagasts tika sašķelts, tā vienu daļu ar Varakļānu pilsētu pievienojot Madonas rajonam, otru daļu (mūsdienu Dekšāres pagastu) pievienojot Rēzeknes rajonam.

Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām. LKLIP neizpratni rada, tas, ka konsultatīva iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījušies nepilni 34% balsstiesīgo kļūst svarīgāka par likumu un arī Satversmi. Saeimai un MK jāstrādā, lai virzītu sabiedrības kopumam nozīmīgus procesus, ievērojot valstiskuma principu. Un šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka Latgales intereses un pārstāvniecība valsts pārvaldē vēl vairāk samazināsies.

Kā norāda Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns Varakļānu novads ir vienīgā pašvaldība, kas simtprocentīgi teritoriāli ir Latgales vēsturiskās zemes daļa, bet iekļauta Vidzemes plānošanas reģionā, Vidzemes vēlēšanu apgabalā, Vidzemes statistikas reģionā u.c. Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām, ziņoja vietne daugavpilszinas.lv.

Ievērojot iepriekš minētos apstākļus un to, ka pati Varakļānu novada kopiena ir krasi polarizējusies jautājumā par pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam, aicina izvērtēt iespēju atstāt Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Jelgavas mērs Rāviņš pērn algā saņēmis par 17 800 eiro vairāk

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) alga par darbu pašvaldībā pagājušajā gadā bijusi 58 500 eiro, kas ir par 17 835 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība Šodien kavējas vilcieni Jelgavas virziena līnijā

Pirmdien kavējas vilcieni Jelgavas virziena līnijā, liecina AS "Pasažieru vilciens" (PV) publiskotā informācija.

Sabiedrība Zināms, cik pērn nopelnīja Balvu novada domes priekšsēdētājs Maksimovs

Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) pērn nopelnījis 51 768 eiro, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir par 9% vairāk, liecina mēra iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība Aptauja: Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju

Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši 38,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS, pēc aģentūras LETA pasūtījuma, veiktās aptaujas dati.

Lasiet arī