• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Latgolys Saeima» iestājas par Varakļānu pilsētas identitāti (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 12:21, 24.01.2024


Pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām.


Unikāla pilsēta ar grūtu likteni.

Biedrība “Latgolys Saeima” nosūtījusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai aicinot nevirzīt grozījumus “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz Varakļānu novadu līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pievienot Madonas novadam.

Vēstulē, kuru parakstījuši biedrības biedri, viņu vidū vairāku Latgales pašvaldību un Saeimas deputāti, norādīts, ka Varakļānu novada unikālo kultūrvidi vislabāk saglabāt un attīstīt saglabājot Varakļānu novadu, tam pievienojot Dekšāres pagastu, kā arī izvērtēt vairāku citu pieguļošo pagastu pievienošanu, veidojot konkurētspējīgu novadu un nosakot par attīstības centru Varakļānu pilsētu.

Biedrība „Latgolys Saeima” uzskata, ka veicot reformu, ir dotas visas iespējas vēsturisko kļūdu izlabošanai un Latvijas novadu reģionālās identitātes stiprināšanai.

Latgales kongresa lēmumu izpildes padome (LKLIP) vēstulē, kas adresēta valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakcijām aicina jautājumu par Varakļānu novada vietu Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrās skatīt vēsturiskā taisnīguma un Satversmē noteikto valsts pamatvērtību kontekstā.

Vēstulē uzsvērts, ka Padomju okupācijas režīms izjauca Latvijas administratīvo iedalījumu, kas atbilda Satversmei, graujot iedzīvotāju piederības izjūtu savai kultūrvēsturiskajai zemei, līdz ar to arī graujot Latvijas pamatus. Vēsturiskais Varakļānu pagasts tika sašķelts, tā vienu daļu ar Varakļānu pilsētu pievienojot Madonas rajonam, otru daļu (mūsdienu Dekšāres pagastu) pievienojot Rēzeknes rajonam.

Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām. LKLIP neizpratni rada, tas, ka konsultatīva iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījušies nepilni 34% balsstiesīgo kļūst svarīgāka par likumu un arī Satversmi. Saeimai un MK jāstrādā, lai virzītu sabiedrības kopumam nozīmīgus procesus, ievērojot valstiskuma principu. Un šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka Latgales intereses un pārstāvniecība valsts pārvaldē vēl vairāk samazināsies.

Kā norāda Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns Varakļānu novads ir vienīgā pašvaldība, kas simtprocentīgi teritoriāli ir Latgales vēsturiskās zemes daļa, bet iekļauta Vidzemes plānošanas reģionā, Vidzemes vēlēšanu apgabalā, Vidzemes statistikas reģionā u.c. Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām, ziņoja vietne daugavpilszinas.lv.

Ievērojot iepriekš minētos apstākļus un to, ka pati Varakļānu novada kopiena ir krasi polarizējusies jautājumā par pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam, aicina izvērtēt iespēju atstāt Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Būvdarbu dēļ satiksmes ierobežojumi noteikti 30 valsts autoceļu posmos

Būvdarbu dēļ satiksmes ierobežojumi pašlaik noteikti 30 valsts autoceļu posmos, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Sabiedrība Daugavpilī un Rēzeknē sākusies meteoroloģiskā vasara

Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā pēdējās piecas diennaktis vidējā gaisa temperatūra bijusi +15 un vairāk grādu, kas nozīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Sabiedrība Valsts rietumu un centrālajā daļā otrdien vietām stipri līs

Otrdien daudzviet Latvijā, sākot no rietumiem, gaidāms lietus, vietām Kurzemē un valsts centrālajā daļā līs stipri, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība 52% Latvijas iedzīvotāju nepieskaita sevi pie diskriminētām grupām

Nedaudz vairāk par pusi jeb 52,5% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nepieder kādai grupai, pret kuru Latvijā izturas netaisnīgi, liecina Valsts kancelejas pasūtītā aptauja.

Lasiet arī