Sabiedrība latviešu valodas lietojumu medijos vērtē kā kvalitatīvu

Latviešu valodas kvalitāte un lietojums 10 punktu skalā visaugstāk novērtēts sabiedriskā radio programmās: Latvijas Radio 1 (8,9 punkti), Latvijas Radio 2 (8,9 punkti) un Latvijas Radio 3 (8,8 punkti). Zemāk novērtēti Latvijas Radio 5 un Latvijas Radio 6.

Pozitīvi latviešu valodas lietojums vērtēts arī sabiedriskās televīzijas programmās LTV1 (8,7 punkti) un LTV7 (8,6 punkti), kā arī TV3 (8,5 punkti). Zemāku vērtējumu saņēmušas programmas "TV3 Life" un "360 TV".

Latviešu valodas kvalitāte interneta medijos novērtēta ievērojami kritiskāk nekā televīzijas un radio programmās. Interneta vietnēs iedzīvotāji biežāk nekā tradicionālajos medijos saskārušies ar dažādām valodas stila un pareizrakstības kļūdām, neveikliem tulkojumiem un līdzīgām nekvalitatīvas valodas izpausmēm. Desmit punktu skalā visaugstāk - ar 8,3 punktiem - novērtēts sabiedrisko mediju vienotais ziņu portāls "Lsm.lv". Tam seko "Retv.lv" ar 7,6 punktiem un "TV3 Play" ar 7,8 punktiem.

Absolūtais vairums - 91% aptaujas dalībnieku - ir svarīgs pareizs un saprotams latviešu valodas lietojums ziņu un informatīvi analītiskajā saturā. Savukārt 85% aptaujāto norādījuši, ka žurnālistu valodai šajos raidījumos ir jābūt arī viegli uztveramai.

Pērn kopumā nedaudz retāk tika minēta bieža saskare ar dažādiem negatīviem valodas lietojuma gadījumiem. Kā visbiežāk novērotās negācijas minēti anglicismi - Latvijas mediju saturā tos ievērojuši 74% aptaujas dalībnieku, liekvārdību pamanījuši 64%, ar sarežģītu valodu un pārāk daudz svešvārdiem saskārušies 62% aptaujas dalībnieku.

Salīdzinājumā ar 2022.g. aptaujas rezultātiem, pērn nedaudz palielinājies to respondentu skaits, kuri lieto subtitrus un valodas celiņu (ierunātu tulkojumu). Skatoties TV programmas svešvalodā, subtitrus pārsvarā lieto 23% aptaujāto, savukārt valodas celiņam latviešu valodā priekšroku dod 11%. Skatoties filmas un seriālus svešvalodā, subtitrus izmanto 43%, savukārt valodas celiņu - 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 39% aptaujas dalībnieku ir pamanījuši mākslīgā intelekta klātbūtni valodas celiņos, un pārliecinošs vairākums no viņiem norādījuši uz atšķirībām starp tradicionāli veidotu valodas celiņu (cilvēka ierunāts vai dublēts) un mākslīgā intelekta veidotu valodas celiņu (dažādi tehnoloģiski risinājumi), kā arī ir pamanījuši kļūdas mākslīgā intelekta latviešu valodā.

Pētījumā tika aptaujāts 1041 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kurš lieto medijus latviešu valodā.