Latvijā 36% iedzīvotāju Ziemassvētku mielastam tērēs no 50 līdz 100 eiro

"SEB bankas" aptaujā noskaidrots, ka 15% tērēs no 100 līdz 150 eiro, bet vēl 10% - vairāk par 150 eiro. Vienlaikus 19% prognozē, ka, klājot svētku galdu, iekļausies 50 eiro, un lielākoties šādu summu svētkiem gatavojas atvēlēt seniori jeb iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem.

Savukārt bankas "Citadele" aptaujā 27% respondentu Latvijā norādījuši, ka svētku galdam netērēs vairāk par 50 eiro, kamēr Lietuvā šādu budžetu paredzējuši 14%, bet Igaunijā - 17% aptaujāto. Latvijā šādu summu visbiežāk norādījuši seniori un jaunieši vecumā līdz 29 gadiem.

Tajā pašā laikā 72% "SEB bankas" aptaujāto norādījuši, ka tērēs līdzīgu summu kā pērn, 13% mielastam atvēlēs mazāk, bet 5% - vairāk naudas nekā pagājušajā gadā.

Vienlaikus daļa Latvijas iedzīvotāju svētku izdevumiem pievienos arī maksu par citām atpūtas iespējām. Kaut arī absolūtais vairums - 84% - svinēs Ziemassvētkus mājās, lai gan ir arī iedzīvotāji, kuri svētkus svinēs citādi, piemēram, restorānā, kafejnīcā, klubā, viesu namā vai pirtī, ārzemju ceļojumā.

Savukārt bankas "Citadele" aptaujā noskaidrots, ka Lietuvā svētku mielastam tērēs visvairāk - 11% respondentu norāda, ka svētku galdam atvēlēs 201 līdz 300 eiro. Tikmēr Latvijā un Igaunijā šādas summas norādījuši attiecīgi 5% un 7% aptaujāto.

Visbiežāk Baltijas valstīs svētku mielasta sarūpēšanai iedzīvotāji tērēs no 51 līdz 100 eiro. Šādu budžetu šogad paredzējuši 36% Latvijā, 30% Lietuvā un 29% Igaunijā. Latvijā ar šādām izmaksām visbiežāk rēķinās iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Svētku mielastam 101 līdz 200 eiro visbiežāk plāno tērēt Lietuvā - 27%, Igaunijā ar šādu summu rēķinās 21%, bet Latvijā - 17% respondentu.

Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023.gada novembrī veicis uzņēmums "Norstat Latvija", aptaujājot 1004 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Savukārt banka "Citadele" iedzīvotāju aptauju par svētku mielasta budžeta plānošanu kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" veikusi 2023.gada novembrī, aptaujājot 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.