• Nils,
  • Viktors
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


EK parādījusi «dzelteno kartīti» Latvijai attiecībā uz budžeta deficītu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 07:23, 08.12.2023


Eiropas Komisija (EK) parādījusi "dzelteno kartīti" Latvijai attiecībā uz budžeta deficītu, bet tas nenozīmē, ka iestājas kaut kādas sankciju procedūras vai Latvijai ir kaut kas jāpārstrādā, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot EK pausto, ka Latvijas budžeta izdevumu pieaugums ir lielāks par EK rekomendēto.


Foto: LETA

Finanšu ministrs skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir trīs valstu grupas - tās, kas pilnībā atbilst EK budžeta rekomendācijām, daļēji atbilst un neatbilst. Ašeradens nav priecīgs, ka esam nonākuši otrajā grupā, un pēc EK algoritmiem Latvijai 2024.gadā ir 3% budžeta deficīts.

Latvija kā eirozonas dalībnieks ir stingri turējusies pie fiskālās disciplīnas, tas mums ļauj labi manevrēt daudzos jautājumos, kas, piemēram, saistīti ar Eiropas fondiem, un Latvija spējusi iegūt elastību attiecībās ar EK," sacīja Ašeradens.

"Neesmu priecīgs, bet drošības situācija šobrīd ir tāda, uz kuru ir adekvāti jāreaģē. Tā ir "dzeltenā kartīte", ko esam saņēmuši no EK, bet tas nenozīmē, ka mums iestājas kaut kādas sankciju procedūras vai mums ir kaut kas jāpārstrādā. Tas ir brīdinājums, ka esam sasnieguši robežu, un arī politisks brīdinājums, ka Saeimā budžeta otrajā lasījumā iespēju pēc papildu finansējuma vairs nebūs," uzsvēra Ašeradens.

Ministrs informēja, ka arī ar EK kolēģiem pārrunāti šie budžeta jautājumi. Par drošības izdevumiem, infrastruktūras nepieciešamību viņi piekrīt, bet ir aicinājuši būt uzmanīgiem ar izdevumiem, kas budžetā iestrādāti kā atbalsts elektroenerģijas pārvades sistēmas cenu pieaugumam. Viņi aicināja to vēlreiz valdībā pārvērtēt.

Tāpat finanšu ministrs norādīja, ka EK mēģina panākt, lai ātrāk tiekam vaļā ārā no Eiropas Centrālās bankas procentlikmju celšanas perioda un valstu fiskālā politika tiek sinhronizēta ar monetāro politiku.

"Nevajadzētu būt tā, ka monetārā politika dzesē ekonomiku, bet fiskālā politika met krāsnī vēl iekšā malku. No EK puses atbalstāma ir drošības stiprināšana, bet ne papildu atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai vai kādas subsīdijas. Inflācija nākamgad ir prognozēta 2,2%, un mēs ar to beidzam subsīdiju procesu," teica Ašeradens.

Viņaprāt, lielākās vētras ir aiz muguras un straujie energošoki ir garām. Eiropa ir pierādījusi fantastisku spēju pielāgoties apstākļiem. Latvijai šobrīd vajadzētu tikt skaidrībā ar tīkla efektivitāti un vēl daudzas lietas ir darāmas, skaidroja Ašeradens. Tāpat aizvien vairāk tīklā ieplūst zaļā enerģija. Ministrs nepieļāva, ka "valdība varētu mesties iekšā vēl kādā subsīdiju riņķī".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Saeimas «Progresīvo» frakciju pametis deputāts

Saeimas deputāts Edgars Zelderis pametis "Progresīvo" frakciju, informēja partija "Mēs - Talsiem un novadam".

Sabiedrība Siliņa skaidro, kāpēc Vitenbergs nevar izmeklēt «Rail Baltica» problēmas

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka Saeimas deputāta, bijušā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (NA) atrašanās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā būtu tiešs interešu konflikts.

Sabiedrība Pēc Jāņiem laiks Latvijā var kļūt karsts

Nākamnedēļ Latvijā pastiprināsies anticiklons un gaiss pakāpeniski kļūs karsts, liecina jaunākā "Global Forecast System" prognoze.

Sabiedrība Kultūras ministra amata kandidāte tiksies ar atsevišķu partiju frakcijām Saeimā

Kultūras ministra amata kandidāte, Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Agnese Lāce trešdien tiksies ar atsevišķu partiju frakcijām Saeimā, aģentūru LETA informēja partijas "Progresīvie" pārstāvis Jurģis Kalniņš.

Lasiet arī

Ekonomika Nākamgad Latvija plāno aizņemties kopumā apmēram trīs miljardus eiro

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Sabiedrība Valsts budžeta projektam saņemti vairāk nekā 450 priekšlikumi

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumus, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Sabiedrība Saeima konceptuāli atbalsta 2024.gada valsts budžeta projektu

Saeimas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Sabiedrība Siliņa: Vajadzību ir daudz, bet visas budžetā nevarēs apmierināt

Pašlaik ir skaidrs, ka diskusijas par budžetu vēl būs, vajadzību ir daudz, taču tās visas apmierināt nevarēs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).