• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ministrs: «Rail Baltica» īstenošanas pirmajā etapā Rīgai ir jābūt iekļautai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 08:59, 22.11.2023


Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanas pirmajā etapā Rīgai ir jābūt iekļautai, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka "Rail Baltica" ieviesēji izskata variantus projekta pirmajā etapā atteikties no ātrvilciena caur Rīgu, lai noteiktajā termiņā paspētu izpildīt Eiropas Komisijas (EK) prasības.


Foto: LETA

Ministrs informēja, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz 2023.gada decembra vidum iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu, kurā tiks vēstīs par Latvijai vēlamo "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju līdz 2030.gadam. "Jau šobrīd varu teikt, ka mēs noteikti piedāvāsim scenāriju, kas nodrošina Rīgas integrāciju," uzsvēra Briškens.

Viņš norādīja, ka šobrīd apspriešanā ir septiņi scenāriji "Rail Baltica" ieviešanai pirmajā etapā, proti, līdz 2030.gadam, tostarp ir vairāki scenāriji, kas nav pieņemami, jo paredz, ka "Rail Baltica" pamattrase neiebrauc Rīgā.

"Faktiski tiek izveidota Kauņas-Tallinas līnija, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 20230.gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas "Rail Baltica" ātrgaitas vilcienā vai nu Skultē (..), vai Salaspilī. Skaidrs, ka tas ir absolūti nepieņemams risinājums Latvijai," sacīja Briškens, vienlaikus gan arī atzīstot, ka šāds risinājums dotu zināmu līdzekļi ekonomiju.

Ministrs arī norādīja, ka ar attiecīgajiem scenārijiem šobrīd strādā ārējs konsultants.

"Katrā gadījumā Latvija nevienam no šiem scenārijiem nav piekritusi," uzsvēra Briškens, piebilstot, ka viņš ir lūdzis vērtēt arī tādu scenāriju, kas paredz vismaz daļēju Rīgas integrāciju.

Tāpat ministrs minēja, ka SM plāno piedāvāt veikt arī būtiskas izmaiņas projekta pārvaldībā, lai noteiktu atbildīgos operacionālā līmenī un "beigtos kolektīvā bezatbildība".

Viņš skaidroja, ka projektam nepieciešamās investīcijas šobrīd ir vairākkārtīgi lielākas, nekā sākotnēji lēsts, kā arī projekta pārvaldības mehānisms izrādījies neilgtspējīgs. "Esam nonākuši situācijā, kad šīs sadrumstalotās pārvaldības dēļ projekts gan kavējas, gan būtiski ir pieaugušas investīciju vajadzības," sacīja Briškens.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Lasiet arī

Sabiedrība Valdībai norāda uz mirkli, kad «Rail Baltica» vilciens nogāja no sliedēm

Starpziņojums skaidri norāda uz mirkli, kad "Rail Baltica" "vilciens nogāja no sliedēm", šodien Saeimā teica dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).

Ekonomika Rail Baltica: Rīgas staciju konstrukciju pasargāšana ziemā izmaksās 420 000 eiro

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas termināla konstrukciju pasargāšana šoziem izmaksās 420 000 eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Lielāka mēroga būvdarbus «Rail Baltica» pamattrasē Latvijā plāno sākt nākamgad

Lielāka mēroga būvdarbus dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā plānots sākt nākamgad, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Sabiedrība Latvija saņēmusi 397 miljonus eiro Rail Baltica projekta īstenošanai

Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" parakstījis desmito līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA), kas paredz piešķirt 1,394 miljardus eiro "Rail Baltica" projekta turpināšanai visās Baltijas valstīs, tostarp Latvija saņēmusi apmēram 397 miljonus eiro, informē "RB Rail" pārstāvji.