Viņš uzsvēra, ka PPP modeļa ieviešana ir laikietilpīga, tāpēc, izvēloties šo pieeju, pastāv risks neiekļauties noteiktajā termiņā, kas ir 2030.gads.
Vienlaikus Kivila informēja, ka "RB Rail" ir veicis tirgus konsultācijas par PPP iespējām, ņemot vērā Latvijas valsts interesi. Pēc viņa teiktā, PPP modeli Latvijā galvenokārt varētu izmantot teritorijai no Salaspils virzienā uz ziemeļiem - Igaunijas robežai, lai nodrošinātu pilnībā funkcionālu pārrobežu savienojumu.
"Tirgus ir izrādījis interesi par šo projekta daļu PPP kontekstā, taču šī interese balstās uz iespēju vēlāk atgūt investīcijas. Protams, peļņas iespēja ir svarīga uzņēmumiem," skaidroja Kivila. Viņš arī piebilda, ka iespējams izdalīt mazākus posmus PPP īstenošanai, taču šādā gadījumā jāvērtē, vai tam vispār ir jēga, ja pārējā projekta daļa netiktu īstenota.
Kopuzņēmuma vadītājs papildināja, ka tirgus būtu gatavs PPP projektam, ja tiek veikti tā saucamie "pieejamības maksājumi", kas praktiski nozīmē, ka valsts sākt veikt maksājumus pēc būvniecības pabeigšanas un infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā, ja privātais partneris izpilda līgumā noteiktās pieejamības un darbības prasības. Tomēr lēmums par PPP izmantošanu projektā vēl nav pieņemts.
Kivila skaidroja, ka visas trīs valstis ir saņēmušas no "RB Rail" finansēšanas stratēģiju projektam, kurā izklāstītas iespējamās finansēšanas opcijas un norādīts, kuras no tām var izmantot, lai sasniegtu 2030.gada mērķi pirmajai fāzei. "PPP nav starp šīm iespējām. Tā ir opcija, ko varētu īstenot, taču tad būtu jāvienojas par citu laika grafiku," skaidroja Kivila.
Viņš uzsvēra, ka valstīm pēc iespējas drīz ir jāpieņem lēmums, jo pretējā gadījumā ir noteikts projekta mērķis, bet nav mehānisma, kā to sasniegt.
Tāpat Kivila skaidroja, ka patlaban projektam ir apstiprināts četru miljardu eiro finansējums galvenokārt no Eiropas Savienības (ES), bet vēl pastāv cerība, ka līdz 2030.gadam četrus miljardus varētu iegūt no ES finanšu instrumentiem. Savukārt vēl aptuveni septiņus miljardus valstīm būtu jāsedz pašām, izmantojot kādu citu finansēšanas modeli, piemēram, PPP vai aizņēmumus.
Komentējot potenciālo 400 miljonu eiro ietaupījumu "Rail Baltica" pirmajā kārtā Latvijā, Kivila sacīja, ka ir grūti prognozēt lielāku ietaupījumu, jo 400 miljoni galvenokārt rodas no trokšņu aizsargbarjeru nepieciešamības samazinājuma visā projektā - gan pēc apmēra, gan augstuma. Tāpat daļēji atteikšanās no atsevišķiem infrastruktūras objektiem, piemēram, ceļa pārvadiem, ļautu ietaupīt, tomēr šie lēmumi ir jāpieņem Latvijas valdībai, jo tie var ietekmēt iedzīvotāju mobilitāti - īpaši lauku reģionos.
Viņš rezumēja, ka ir nepieciešama finansēšanas stratēģija. "Projekta realitāte ir tāda, ka vēl joprojām pilnīgai operacionālas līnijas izbūvei visās trijās Baltijas valstīs trūkst septiņi miljardi eiro. Ir vajadzīgi lēmumi un vajadzīgs virziens," sacīja Kivila.
LETA jau ziņoja, ka pērn 10.decembrī valdība vienojās, ka līdz šā gada jūlijam Satiksmes ministrijai (SM), Finanšu ministrijai (FM) un Ekonomikas ministrijai (EM) ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri