Limbažu novadā sākta bezsaimnieka kaķu sterilizācija

Pilotprojekta mērķis ir sterilizēt līdz 90% bezsaimnieka kaķu, tādējādi apturot ielas dzīvnieku nekontrolētu vairošanos.

Pēc Liepiņas vārdiem, daudzviet pasaulē tiek īstenotas kaķu sterilizācijas programmas pēc "noķer-sterilizē-atlaid" principa - ielas dzīvniekus noķer sertificēti dzīvnieku ķērāji, tie tiek aizvesti uz veterināro klīniku, kur tos sterilizē, un pēc tam, kad dzīvnieks ir atkopies, to aizgādā atpakaļ uz sākotnējo uzturēšanās vietu. Šādi tiek nodrošināta kaķu populācijas kontrole humānā un ētiskā veidā, ievērojot gan sabiedriskās kārtības, gan dzīvnieku labturības normas. Pilotprojekts "Bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programma" tiek īstenots pēc iepriekšminētajiem principiem.

Labdarības fonda "Sofi" dibinātājs Toms Jurjevs skaidro, ka šis pilotprojekts cīnās ar pamestu, nevienam nevajadzīgu dzīvnieku problēmas cēloni ilgtermiņā.

Pilotprojekts kaķu populācijas kontrolei Limbažu novadā tiek sākts ar pašvaldības pagastos jau zināmo kaķu koloniju sterilizāciju.

Pakāpeniski plānots sekmīgu bezsaimnieka kaķu sterilizāciju turpināt visā Limbažu novadā.

Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) atzīst, ka pašvaldībām vienlaikus ir dažādas prioritātes, un pieejamie budžeta resursi ir jāsabalansē starp tām visām. "Nav noslēpums - lai efektīvi darbotos ikviens rīks, ikviena programma, nepieciešams ievērojamus finanšu līdzekļus koncentrēt salīdzinoši nelielā laika periodā, tāpēc esam priecīgi, ka mūsu novadā sāk darboties šāds efektīvs risinājums," uzsver Straubergs.

Ikviens Limbažu novada iedzīvotājs tiek aicināts sazināties ar dzīvnieku aizsardzības biedrību "Vidzemes ķepas" un informēt par sev zināmām kaķu kolonijām reģionā. Biedrība aicina sazināties, izmantojot tālruņa numuru 24 557 110 vai e-pastu: "vidzemeskepas@gmail.com".

Biedrības "Vidzemes ķepas" vadītāja Inga Plaude uzsver, ka milzīgais skaits pamestu bezsaimnieka dzīvnieku ir viena no lielākajām Latvijas dzīvnieku aizsardzības problēmām. Par spīti sūrajiem dzīves apstākļiem, tie, lai arī sāpēs un ciešanās, bet izdzīvo un bieži vien nekontrolēti vairojas dārziņos, vasarnīcu kooperatīvos, lauku ciematos un lielpilsētu pagalmos. Līdzcietīgi cilvēki par viņiem rūpējas, taču tik liela dzīvnieku skaita ierobežošana nav viņu spēkos, jo saistās ar ievērojamiem izdevumiem. "Mēs esam par sakārtotu vidi, taču mēs esam pret problēmas risināšanu ar masu iznīcināšanas metodi," tā situāciju raksturo Plaude.