Kāpēc melnās kaķenes tiek uzskatītas par nelaimes vēstnesēm?

Senajā Ēģiptē kaķi bija svēti dzīvnieki, un to kažoka krāsai nebija nozīmes. Tie tika godāti kā dievību pavadoņi un mājas sargi. Pat nejauša kaķa nogalināšana tika sodīta ar nāvi.

Taču līdz ar kristietības izplatību Eiropā pamainījās arī attieksme pret kaķiem. Agrāk saistīti ar dievišķo, tie kļuva par aizdomu objektu un vajāšanu mērķi.

Viduslaikos melnas kaķenes kļuva par dēmonu simbolu. 1233. gadā pāvests Gregors IX izdeva dokumentu, kurā melna kaķene tika atzīta par “ļaunā iemiesojumu”. Tas noveda pie masu kaķu dedzināšanas svētku laikā, uzskatot to par reliģisku dedzību. Līdz 14. gadsimtam melno kaķu skaits Eiropā bija dramatiski sarucis, kas netieši veicināja mēra izplatību — pieaugot žurku populācijai.

Leģendas par melnajām kaķenēm un raganām kļuva vēl populārākas. Tika uzskatīts, ka raganas spēj pārvērsties melnās kaķenēs vai izmantot tās kā “familiārus” — pārdabiskus palīgus. ASV pilsētā Sālemā raganu prāvu laikā melnas kaķenes kļuva par pietiekamu iemeslu nāvessodam.

Lai gan mūsdienās šie uzskati šķiet pagātnes atavisms, melni kaķi joprojām cieš no aizspriedumiem. Pēc Amerikas dzīvnieku aizsardzības organizācijas ASPCA datiem, melni kaķi biežāk nonāk patversmēs un tos adoptē retāk — daļēji tieši mītu un aizspriedumu dēļ.