Izpirkuma maksa par Grētu Tūnbergu: Latvija iemaksās 100 000 eiro ANO (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 10:05, 15.11.2023 0

Tādā veidā mūsu valsts palīdz novērst klimata pārmaiņu sekas.

 

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Apvienoto nāciju organizācijas Centrālā ārkārtējās reaģēšanas fonda (CERF fonda) darbībā un iemaksas veikšanu CERF fonda Klimata kontā, Latvija plāno veikt brīvprātīgu vienreizēju iemaksu 2023. gadā 100 000 euro apmērā Klimata un enerģētikas ministrijas pieejamā budžeta ietvaros. Par to Latvijas valdības sēdē paziņoja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums un to var atrisināt tikai starptautiskā līmenī, klimata finansējums ir viens no trim starptautiskās klimata dienas kārtības pīlāriem.Līdz ar iesaistīšanos CERF fonda darbībā un iemaksas veikšanu tiks risināti vairāki globālo klimata pārmaiņu jautājumi un Latvijas starptautisko saistību izpilde, tai skaitā:

-tiks palielināta paredzamās darbības pirms nenovēršamām katastrofām, lai mazinātu ietekmi;

-tiks nodrošināta pastiprināta reaģēšana uz ārkārtas situācijām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām;

-klimata pārmaiņu radītas dabas katastrofas tādas, kā plūdi, sausums, vētras u.c. visvairāk skar mazāk attīstītās valstis un vismazāk aizsargātākās iedzīvotāju grupas, kas ir vismazāk ietekmējušas šobrīd novērotās klimata pārmaiņas.

CERF fonds ir pasaulē lielākais fonds, kas reaģē uz humānās palīdzības vajadzībām visā pasaulē. Kopš 2006. gada ceturtā daļa CERF līdzekļu katru gadu tiek novirzīti humanitārai palīdzībai vairāk nekā 2,1 miljardu ASV dolāru, kas ir saistīta ar klimata pārmaiņu radītām sekām un ir palīdzējuši vairāk kā 462 miljoniem cilvēku 86 pasaules valstīs, ziņoja vietne mk.gov.lv.

Krišs Ziverts

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Revīzijā konstatē netaisnību slimnīcu finansēšanā un citus būtiskus trūkumus

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Sabiedrība Alūksnes pilsēta vēlas sev pievienot divus ciematus (+VIDEO)

Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Sabiedrība Trešdien daudzviet valstī īslaicīgi līs

Trešdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām nodārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām vēl pirms atestātu saņemšanas

Vidusskolas absolventi varēs reģistrēties studijām vēl pirms vidējās izglītības apliecinošu dokumentu saņemšanas, balstoties uz augstskolas noteiktajiem kritērijiem un iestājpārbaudījumiem, otrdien nolēma valdība.

Lasiet arī

Ekonomika Līdz 2050. gadam digitālās tehnoloģijas samazinās emisijas par 20% (+VIDEO)

Lietu interneta tīkls ļauj uzraudzīt dažādas sistēmas, piemēram, ūdens un elektrība skaitītājus, siltuma regulēšanas un ēku drošības sensorus.

Sabiedrība Šogad pirmo reizi globālās temperatūras pieaugums varētu pārsniegt 1,5 grādus

Pagājušais mēnesis bija otrais siltākais novembris pasaulē kopš novērojumu sākuma, un, ja vien nenotiks neiespējamais, 2024.gads būs pirmais gads, kad tiks pārsniegts 1,5 grādu pēc Celsija skalas temperatūras pieaugums, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.

Ekonomika Kūdra kā ekonomiskais resurss subsīdijās saņēms gandrīz 6 miljonu eiro (+VIDEO)

Tādējādi tiks mazināti klimata pārmaiņu riski un veicināta sociālekonomisko seku mazināšana Latvijā.

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.