Izpirkuma maksa par Grētu Tūnbergu: Latvija iemaksās 100 000 eiro ANO (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 10:05, 15.11.2023 0

Tādā veidā mūsu valsts palīdz novērst klimata pārmaiņu sekas.

 

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Apvienoto nāciju organizācijas Centrālā ārkārtējās reaģēšanas fonda (CERF fonda) darbībā un iemaksas veikšanu CERF fonda Klimata kontā, Latvija plāno veikt brīvprātīgu vienreizēju iemaksu 2023. gadā 100 000 euro apmērā Klimata un enerģētikas ministrijas pieejamā budžeta ietvaros. Par to Latvijas valdības sēdē paziņoja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums un to var atrisināt tikai starptautiskā līmenī, klimata finansējums ir viens no trim starptautiskās klimata dienas kārtības pīlāriem.Līdz ar iesaistīšanos CERF fonda darbībā un iemaksas veikšanu tiks risināti vairāki globālo klimata pārmaiņu jautājumi un Latvijas starptautisko saistību izpilde, tai skaitā:

-tiks palielināta paredzamās darbības pirms nenovēršamām katastrofām, lai mazinātu ietekmi;

-tiks nodrošināta pastiprināta reaģēšana uz ārkārtas situācijām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām;

-klimata pārmaiņu radītas dabas katastrofas tādas, kā plūdi, sausums, vētras u.c. visvairāk skar mazāk attīstītās valstis un vismazāk aizsargātākās iedzīvotāju grupas, kas ir vismazāk ietekmējušas šobrīd novērotās klimata pārmaiņas.

CERF fonds ir pasaulē lielākais fonds, kas reaģē uz humānās palīdzības vajadzībām visā pasaulē. Kopš 2006. gada ceturtā daļa CERF līdzekļu katru gadu tiek novirzīti humanitārai palīdzībai vairāk nekā 2,1 miljardu ASV dolāru, kas ir saistīta ar klimata pārmaiņu radītām sekām un ir palīdzējuši vairāk kā 462 miljoniem cilvēku 86 pasaules valstīs, ziņoja vietne mk.gov.lv.

Krišs Ziverts

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Filmas «Straumes» veidotāji saņems Triju Zvaigžņu ordeni!

Saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Sabiedrība LR prezidents: Par plānotajiem ASV tarifiem vispirms jāredz ES kopējā nostāja

Lai spriestu, kādas izmaiņas atnesīs solītie ASV tarifi, vispirms ir jāsagaida Eiropas Savienības (ES) kopējā nostāja, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien Rīgas pilī notikušās tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Sabiedrība Satiksmes drošības prioritāte - noslogotāko autoceļu pārbūve

Lai mazinātu sadursmju iespējas, uz valsts galvenajiem autoceļiem tiek likvidēti kreisie pagriezieni, kas līdz ar apdzīšanu ir bīstamākie manevri.

Sabiedrība Siliņa: Valdībā ir mazāk skandālu, vairāk pragmatiska darba

Pēc valdības "restarta" tās darbībā ir mazāk skandālu, vairāk pragmatiska darba, šādu vērtējumu par pirms mēneša uzsākto "restartu" intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.

Sabiedrība Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".

Sabiedrība Izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) un Vidzemes augstskolu (ViA) veidos vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām, aģentūru LETA informēja RTU.

Pasaule Cilvēktiesību tiesa nosoda Šveici par kūtrumu cīņā ar klimata pārmaiņām

Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.