• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:48, 03.10.2024


Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".


Foto: Facebook

Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu - salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.

Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.

Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema - par 40 metriem.

Krasta līnijas izmaiņas ietekmē piekrastes zemūdens nogāzes un pludmales stāvums, tādēļ vietās, kur vēsturiski novērota erozija, ne vienmēr prognozētas lielākās izmaiņas nākotnē. Piemēram, Jūrkalnes apkārtnē, ņemot vērā stāvo nogāzes leņķi un pludmales stāvkrastu, krasta līnijas izmaiņas nākotnē varētu nepārsniegt 21-33 metrus.

Atbilstoši nelielām klimata pārmaiņām 2100.gadā Latvijas piekraste varētu atkāpties par vidēji 47 metriem, atbilstoši vidējām klimata pārmaiņām - par 61 metru, savukārt būtisku klimata pārmaiņu gadījumā - par 72 metriem.

Ziņojuma autori Viesturs Zandersons, Valters Žeizis, Jānis Lapinskis un Andris Vīksna uzsver, ka nākotnes prognozes uzskatāmas par indikatīvām. Precīzāku prognožu izveidei nepieciešami plašāki hidrodinamiskie sanešu plūsmu modeļi, kas spētu labāk raksturot pludmaļu attīstību, ņemot vērā ietekmi no tādiem mainīgiem faktoriem kā ūdens līmenis, sanešu plūsmas, viļņi, piekrastes veģetācija un arī dažādi cilvēku īstenoti krasta aizsardzības pasākumi.

Laika posmā no 2017. līdz 2022.gadam vairāk nekā 55% Latvijas piekrastes - 270 kilometru garumā - novērota krasta atkāpšanās ar vidējo atkāpšanās ātrumu 1,46 metri gadā. Atlikušajā piekrastē, vairāk nekā 220 kilometros, novērota krasta uzskalošana ar vidējo ātrumu 1,41 metri gadā.

Lielākajā daļā Latvijas pludmaļu vērojamas nelielas krasta izmaiņas - mazākas par diviem metriem gadā. Īpaši straujas izmaiņas, kas pārsniedz piecus metrus gadā, notiek tikai 13 kilometru garumā, septiņos no tiem vērojama strauja krasta atkāpšanās, savukārt sešu kilometru garumā notiek strauja krasta uzvirzīšanās.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ekonomikas ministrija rosina 9,5 miljonu eiro izdevumu samazināšanu

Jaunie priekšlikumi izdevumu optimizācijai aptver trīs galvenos virzienus.

Sabiedrība Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Odiņa pērn amatā nopelnīja 121 100 eiro

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pagājušajā gadā amatā nopelnījusi 121 130 eiro, kas ir par 0,2% jeb 223 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība 35% Latvijas iedzīvotāju vairs neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem

Cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi "nospēlēt uz jūtām".

Sabiedrība Šogad ir mazāk gadījumu, kuros bērni guvuši traumas

Šī gada pirmajā pusgadā bērnu traumu gadījumu skaits ir par 150 mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Lasiet arī

Ekonomika Kūdra kā ekonomiskais resurss subsīdijās saņēms gandrīz 6 miljonu eiro (+VIDEO)

Tādējādi tiks mazināti klimata pārmaiņu riski un veicināta sociālekonomisko seku mazināšana Latvijā.

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.

Sabiedrība Izstrādās atbalsta sistēmu Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU) un Vidzemes augstskolu (ViA) veidos vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām, aģentūru LETA informēja RTU.

Pasaule Cilvēktiesību tiesa nosoda Šveici par kūtrumu cīņā ar klimata pārmaiņām

Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien noraidījusi sešu portugāļu jauniešu un kādas Francijas pilsētas mēra prasības, kuru mērķis bija piespiest valstis samazināt siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju, taču atbalstīja līdzīgu prasību pret Šveici, secinot, ka Šveice nav darījusi pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.