"Rietumos joprojām ir pārāk daudz politisko līderu, kuri vēlas izmantot Krievijas "palīdzību" politiskas varas iegūšanai", - pauž Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.
Vienlaikus eksperts aicina nekrist galējībās, piemēram, nopietni apsverot Krievijas sabrukumu.
"Domāju, ka tās tiešām ir fantāzijas. Varbūt kādas mazas Krievijas sastāvdaļas varētu mēģināt tiekties pēc neatkarības, tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa Krievijas ir krievu apdzīvota. Starp minoritātēm ir, piemēram, liela tatāru proporcija un vēl dažas citas, bet tā tomēr ir maza Krievijas iedzīvotāju sastāvdaļa. Ir arī grūti iztēloties neatkarīgu Tatarstānu, kuru pilnībā ieskauj Krievijas teritorija.
Deviņdesmitajos gados daži Krievijas reģioni vēlējās iegūt lielāku autonomiju - gan Krievijas Tālajos Austrumos, gan dažās ar dabas resursiem bagātās Sibīrijas daļās -, un arī tagad varu iztēloties, ka kaut kas tāds notiktu, tomēr tas nenozīmē, ka šādas teritorijas tiektos pēc īstas neatkarības. Pamatā vairākums cilvēku šajos reģionos sevi uzskata par krieviem", - tā Bonds.
"Ļoti nozīmīgs būs brīdis, kad ES būs jānolemj, vai uzsākt sarunas par pievienošanos ES ar Ukrainu un Moldovu. Man gribētos domāt, ka arī ar Gruziju, tomēr patlaban Gruzijas valdība ir pavērsusies vairāk Maskavas virzienā, nevis Briseles. Ja ES uzsāks sarunas ar Ukrainu un Moldovu ar nopietnu pārliecību, ka, piemēram, pēc 10 gadiem šīs valstis kļūs par ES dalībvalstīm, tas radītu arī ļoti nopietnas izmaiņas Eiropas drošības vidē".
Ir vērts atgādināt, ka Apvienotā Karaliste pēc referenduma izstājās no Eiropas Savienības.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri