• Jānis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valstis aicina ES reaģēt uz GNSS traucējumiem

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 14:46, 10.06.2025


Latvija, Lietuva, Igaunija un vēl desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vēstulē aicinājušas Eiropas Komisiju reaģēt uz globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) traucēšanu ES valstīs.


Foto: LETA

13 valstu satiksmes un digitālo lietu ministri nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai (EK), mudinot nekavējoties un koordinēti reaģēt uz GNSS traucējumiem, kas tiek radīti no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Lietuvas iniciatīvas vēstulē arī uzsvērts, ka steidzami jāpaātrina pret iejaukšanos drošu GNSS pakalpojumu attīstīšana, kritiskās infrastruktūras vispārējās noturības veicināšana un drošības stiprināšana visā Eiropā.

"Pašreizējā drošības vide prasa vienotu reakciju uz naidīgu režīmu radītajiem hibrīddraudiem, kā arī ciešu sadarbību, lai stiprinātu Eiropas sagatavotību un noturību. GNSS signālu traucējumi tieši ietekmē tādas stratēģiskas nozares kā transports, enerģētika un telekomunikācijas. Lai novērstu iespējamus incidentus, mums ir jārīkojas ātri un izlēmīgi Eiropas Savienības līmenī - nevis individuāli, bet gan koordinēti," paziņoja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Eugenijus Sabutis.

Vēstule adresēta ES augstākajai pārstāvei ārpolitikā un drošības politikas jautājumos Kajai Kallasai, aizsardzības komisāram Andrjum Kubiļum, ilgtspējīga transporta un tūrisma komisāram Apostolam Dzidzikostam un citiem EK locekļiem. 13 valstu ministri tajā uzsvēruši, ka kopš 2022.gada Baltijas jūras reģionā novērota divu veida iejaukšanās GNSS - signāla bloķēšana un viltošana. Tas apdraud dažādus transporta veidus, jo īpaši civilo aviāciju un kuģošanu.

Kopīgajā vēstuli parakstījuši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Slovākijas, Somijas, Slovēnijas, Čehijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas, Dānijas un Rumānijas ministri. Tajā arī norādīts, ka GNSS traucējumu gadījumi nav nejauši incidenti, bet gan sistemātiska, apzināta Krievijas un Baltkrievijas rīcība, ko var izmantot kā hibrīduzbrukumu stratēģiskajam radiofrekvenču spektram, kas ir būtisks mūsdienu tehnoloģijām, reģionālajai drošībai, jo īpaši transporta jomā.

Turklāt ministri aicinājuši ES pastiprināt diplomātiskos centienus, lai novērstu traucējumus un izdarītu spiedienu uz atbildīgajām pusēm, piemēram, lai uzlabotu Eiropas drošību, juridiski vērsties pret atbildīgajām personām un struktūrām, kas iesaistītas apzinātos GNSS signālu traucējumos.

Citu tūlītēju pasākumu starpā ministri ierosinājuši pastiprināt radiofrekvenču monitoringu un uzlabot civilās un militārās koordinācijas mehānismus starp dalībvalstīm, lai veiktu kopīgu monitoringu, datu apmaiņu un iespējamu reaģēšanu uz GNSS traucējumiem. Viņi arī mudinājuši paātrināti ieviest pret traucējumiem noturīgus GNSS pakalpojumus, jo īpaši pret izkrāpšanu vērstas funkcijas "Galileo" programmā, kā arī parastās navigācijas infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu.

Februāra beigās Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks nacionālās drošības jautājumos Marjus Česnulevičs sacīja, ka GPS traucējumi ir saistīti ar Krievijas mēģinājumiem aizsargāties pret Ukrainas atbildes triecieniem Krievijas teritorijā, un piebilda, ka Lietuva nav konkrēts mērķis.

Lietuvas gaisa navigācijas pakalpojumu sniedzēja "Oro navigacija" dati liecina, ka janvārī saņemti 440 ziņojumi par GPS traucējumiem, kas ir desmit reizes vairāk nekā 2024.gada janvārī.

Tikmēr VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) jaunākie dati liecina, ka globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos piecos mēnešos fiksēti 497 reizes, kas ir par 52% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Izraēla un Irāna turpina savstarpējos triecienus

Irānas amatpersonas sacīja, ka Izraēlas triecieni bijuši vērsti pret pazemes urāna bagātināšanas rūpnīcu Fordo, kam svētdien triecienu deva arī ASV, savukārt Izraēlas bruņotie spēki vēlāk izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Izraēla devusi triecienus ceļiem, kas ved uz šo rūpnīcu.

Pasaule Latvija uzstās uz sankciju spiediena palielināšanu pret Krieviju

Eiropadomē Latvija uzstās uz sankciju spiediena palielināšanu pret Krieviju, apstiprinot nākamo sankciju pakotni, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams tiesību aktu portālā.

Pasaule Kāpēc Ormuza šaurums ir tik nozīmīgs pasaules ekonomikai?

Pēc ASV triecieniem Irānas kodolobjektiem Irānā arvien biežāk izskan aicinājumi slēgt Ormuza šaurumu, kas rada bažas par šī stratēģiskā jūras ceļa drošību. Eksperti norāda: iespējamais šauruma slēgšana varētu būtiski satricināt globālo ekonomiku.

Pasaule Krievijas uzbrukumā Kijivai un apgabalam nogalināti seši cilvēki

Krievijas bruņotie spēki naktī uz svētdienu, 23. jūniju, veica plašu uzbrukumu ar ballistiskajām raķetēm un droniem "Shahed" Ukrainas galvaspilsētai un Kijivas apgabalam. Uz šo brīdi apstiprināta sešu cilvēku bojāeja un 27 ievainotie, ziņo žurnāls Focus, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām.

Lasiet arī

Pasaule Mercs necer uz drīzu kara izbeigšanu Ukrainā

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vizītē Somijā sacīja, ka viņam nav ilūziju par drīzu kara izbeigšanu Ukrainā.

Pasaule Mediji: ES nav panākusi vienošanos ar ASV par sankciju izpildes kontroli

Eiropas Savienībai (ES) nav izdevies panākt vienošanos ar ASV par Krievijai noteikto sankciju izpildes kontroli, atsaucoties uz Vācijas Ārlietu ministrijas konfidenciālu ziņojumu, otrdien vēsta Vācijas mediji.

Pasaule ES dalībvalstis apstiprina finanšu instrumentu SAFE militāro spēju stiprināšanai

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis otrdien oficiāli apstiprinājušas finanšu instrumentu SAFE ("Security Action For Europe"), kas domāts Eiropas militāro spēju stiprināšanai, aizsardzības industrijas atbalstam un efektīvas kopīgu iepirkumu sistēmas veidošanai.

Pasaule ES valstis aicina pārskatīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju

Deviņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tai skaitā Baltijas valstis, ceturtdien publicēja atklātu vēstuli ar aicinājumu pārskatīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju, sevišķi migrācijas jomā.