• Renārs,
  • Valters
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valstis aicina ES reaģēt uz GNSS traucējumiem

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 14:46, 10.06.2025


Latvija, Lietuva, Igaunija un vēl desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vēstulē aicinājušas Eiropas Komisiju reaģēt uz globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) traucēšanu ES valstīs.


Foto: LETA

13 valstu satiksmes un digitālo lietu ministri nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai (EK), mudinot nekavējoties un koordinēti reaģēt uz GNSS traucējumiem, kas tiek radīti no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Lietuvas iniciatīvas vēstulē arī uzsvērts, ka steidzami jāpaātrina pret iejaukšanos drošu GNSS pakalpojumu attīstīšana, kritiskās infrastruktūras vispārējās noturības veicināšana un drošības stiprināšana visā Eiropā.

"Pašreizējā drošības vide prasa vienotu reakciju uz naidīgu režīmu radītajiem hibrīddraudiem, kā arī ciešu sadarbību, lai stiprinātu Eiropas sagatavotību un noturību. GNSS signālu traucējumi tieši ietekmē tādas stratēģiskas nozares kā transports, enerģētika un telekomunikācijas. Lai novērstu iespējamus incidentus, mums ir jārīkojas ātri un izlēmīgi Eiropas Savienības līmenī - nevis individuāli, bet gan koordinēti," paziņoja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Eugenijus Sabutis.

Vēstule adresēta ES augstākajai pārstāvei ārpolitikā un drošības politikas jautājumos Kajai Kallasai, aizsardzības komisāram Andrjum Kubiļum, ilgtspējīga transporta un tūrisma komisāram Apostolam Dzidzikostam un citiem EK locekļiem. 13 valstu ministri tajā uzsvēruši, ka kopš 2022.gada Baltijas jūras reģionā novērota divu veida iejaukšanās GNSS - signāla bloķēšana un viltošana. Tas apdraud dažādus transporta veidus, jo īpaši civilo aviāciju un kuģošanu.

Kopīgajā vēstuli parakstījuši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Slovākijas, Somijas, Slovēnijas, Čehijas, Itālijas, Nīderlandes, Spānijas, Dānijas un Rumānijas ministri. Tajā arī norādīts, ka GNSS traucējumu gadījumi nav nejauši incidenti, bet gan sistemātiska, apzināta Krievijas un Baltkrievijas rīcība, ko var izmantot kā hibrīduzbrukumu stratēģiskajam radiofrekvenču spektram, kas ir būtisks mūsdienu tehnoloģijām, reģionālajai drošībai, jo īpaši transporta jomā.

Turklāt ministri aicinājuši ES pastiprināt diplomātiskos centienus, lai novērstu traucējumus un izdarītu spiedienu uz atbildīgajām pusēm, piemēram, lai uzlabotu Eiropas drošību, juridiski vērsties pret atbildīgajām personām un struktūrām, kas iesaistītas apzinātos GNSS signālu traucējumos.

Citu tūlītēju pasākumu starpā ministri ierosinājuši pastiprināt radiofrekvenču monitoringu un uzlabot civilās un militārās koordinācijas mehānismus starp dalībvalstīm, lai veiktu kopīgu monitoringu, datu apmaiņu un iespējamu reaģēšanu uz GNSS traucējumiem. Viņi arī mudinājuši paātrināti ieviest pret traucējumiem noturīgus GNSS pakalpojumus, jo īpaši pret izkrāpšanu vērstas funkcijas "Galileo" programmā, kā arī parastās navigācijas infrastruktūras uzlabošanu un modernizēšanu.

Februāra beigās Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks nacionālās drošības jautājumos Marjus Česnulevičs sacīja, ka GPS traucējumi ir saistīti ar Krievijas mēģinājumiem aizsargāties pret Ukrainas atbildes triecieniem Krievijas teritorijā, un piebilda, ka Lietuva nav konkrēts mērķis.

Lietuvas gaisa navigācijas pakalpojumu sniedzēja "Oro navigacija" dati liecina, ka janvārī saņemti 440 ziņojumi par GPS traucējumiem, kas ir desmit reizes vairāk nekā 2024.gada janvārī.

Tikmēr VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) jaunākie dati liecina, ka globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos piecos mēnešos fiksēti 497 reizes, kas ir par 52% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Tramps vairs nav ieinteresēts sarunās ar Putinu

ASV prezidents Donalds Tramps atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai personīga tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nāktu par labu attiecībām līderu starpā un sekmētu pamiera panākšanu Ukrainā, sacīja, ka sarunās vairs nav ieinteresēts.

Pasaule Malaizijā sākas Taizemes un Kambodžas miera sarunas

Taizemes un Kambodžas līderi pirmdien Malaizijā sāka apspriest vienošanos par pamieru samilzušajā robežstrīdā, sadursmēm pušu starpā turpinoties jau piekto dienu.

Pasaule Ziemeļkoreja: Jebkādām sarunām ar Dienvidkoreju nav jēgas

Ziemeļkoreja nav ieinteresēta jebkādās sarunās ar Seulu, pirmdien paziņojusi diktatora Kima Čenuna māsa, noraidot jaunā Dienvidkorejas prezidenta Li Džemjuna centienus uzlabot attiecības ar Phenjanu.

Pasaule Lietuvā no Baltkrievijas atkal ielidojis drons

Lietuvas gaisa telpā pirmdien no Baltkrievijas ielidojis bezpilota lidaparāts, un Viļņas iedzīvotāji ziņoja par drona motora radīto troksni, savukārt aizsardzības ministre Dovile Šakaliene pavēstīja, ka iestādes pārbauda informāciju, ka drons avarējis.

Lasiet arī

Pasaule Mercs necer uz drīzu kara izbeigšanu Ukrainā

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vizītē Somijā sacīja, ka viņam nav ilūziju par drīzu kara izbeigšanu Ukrainā.

Pasaule Mediji: ES nav panākusi vienošanos ar ASV par sankciju izpildes kontroli

Eiropas Savienībai (ES) nav izdevies panākt vienošanos ar ASV par Krievijai noteikto sankciju izpildes kontroli, atsaucoties uz Vācijas Ārlietu ministrijas konfidenciālu ziņojumu, otrdien vēsta Vācijas mediji.

Pasaule ES dalībvalstis apstiprina finanšu instrumentu SAFE militāro spēju stiprināšanai

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis otrdien oficiāli apstiprinājušas finanšu instrumentu SAFE ("Security Action For Europe"), kas domāts Eiropas militāro spēju stiprināšanai, aizsardzības industrijas atbalstam un efektīvas kopīgu iepirkumu sistēmas veidošanai.

Pasaule ES valstis aicina pārskatīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju

Deviņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tai skaitā Baltijas valstis, ceturtdien publicēja atklātu vēstuli ar aicinājumu pārskatīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju, sevišķi migrācijas jomā.