Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tostarp šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no IKP, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6% apmērā no IKP.
"Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam, kas liecina, ka budžeta veidotāji tomēr grib īstenot piesardzīgu, fiskāli atbildīgu politiku," sacīja Šteinbuka.
Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. "Tas vieš cerību, ka arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumi būs zolīdā līmenī un nodrošinās iespēju valdībai finansēt definētā prioritātes, kas ir drošība, veselība un izglītība," sacīja Šteinbuka.
Tāpat viņa norādīja, ka nav īpaši optimistiska par situāciju Latvijas ekonomikā nākamā gada pirmajā pusgadā, jo vēl turpināsies šogad vērojamās tendences, proti, pirktspējas kritums, kā arī samazinājums eksportā. "Tas viss nevar uzreiz atgriezties uz pareizā ceļa," piebilda Šteinbuka.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka situācija varētu uzlaboties nākamā gada otrajā pusgadā, jo, ņemot vērā, ka algas šobrīd aug straujāk nekā cenas, ir zināmas cerības par pirktspējas atjaunošanos, kā arī, pieaugot pasaules un eirozonas ekonomikai, var cerēt, ka atjaunosies pieprasījums pēc Latvijas precēm.
Jau vēstīts, ka savukārt Latvijas Banka šogad septembra prognozēs budžeta deficītu 2023.gadam prognozē 3,3% apmērā no IKP, nākamgad - 3% apmērā no IKP, bet 2025.gadā - 1,7% apmērā no IKP.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri