• Ardis,
  • Ingrīda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LU zinātnieki pirmo reizi veikuši pētījumus Alpu ledājos

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 20:55, 17.09.2023


Augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki pirmo reizi veica pētījumus Alpu ledājos, lai noteiktu to biezumu un iekšējo struktūru, informēja LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) asociētais profesors Kristaps Lamsters.



Šī bija desmitā ekspedīcija, kurā Latvijas zinātnieki veica ledāju pētījumus. Ekspedīciju organizēja LU ĢZZF Polāro pētījumu centrs sadarbībā ar Insbrukas Universitāti, kura pārvalda Hintereis pētniecības staciju. Pētījumi tika veikti uz Hinteirsfernera ledāja Ectāles Alpos, Austrijas dienvidrietumos. Ekspedīcijā piedalījās asociētais profesors Kristaps Lamsters un doktorantūras studenti - Pēteris Džeriņš un Lelde Švinka.

Lamsters skaidroja, ka Alpu ledāji, kuru kopējais skaits pārsniedz 4000, "strauji reaģē" uz klimata pārmaiņām, un prognozējams, ka līdz šī gadsimta beigām varētu izzust četras piektdaļas to masas. Savukārt līdz 2050.gadam ledāji varētu zaudēt vismaz pusi to līdzšinējās masas.

Esošie novērojumu dati, kurus publicē Pasaules ledāju monitoringa dienests liecina, ka iepriekšējā, 2021./2022.gadā, masas bilances gadā Austrijas ledāji zaudēja vislielāko ledus masu novērojumu vēsturē, norādīja asociētais profesors. Šo straujo pārmaiņu mudināti Latvijas zinātnieki veica Hintereisfernera ledus biezuma un iekšējās struktūras mērījumus ar ģeoradaru. Iegūtie dati ļaus noteikt gan ledāja gultnes reljefu, gan atlikušo ledāja ledus tilpumu.

Lamsters uzsvēra, ka mērījumi ar ģeoradaru šādā ledājā ir "īpaši izaicinoši" Alpu ledāju iekšējās struktūras un termiskā stāvokļa dēļ. "Mēs šādu ledāju ledu apzīmējam kā "siltu", jo porās starp ledus kristāliem sastopams ūdens, tādēļ izmantojām arī pavisam jaunu Latvijas uzņēmuma "Radar Systems" ražotu iekārtu, kura speciāli veidota, lai varētu ierakstīt ģeoradara signālu no dziļākiem nogulumu un ledus slāņiem," sacīja asociētais profesors.

Lai gan kopumā plānotie mērījumi tika izpildīti, ekspedīcijas dalībnieki neiztika arī bez grūtībām, kuras sagādāja mainīgie laikapstākļi, migla un sniegs. Kamēr citi Eiropas reģioni pieredzēja lietusgāzes un plūdus, Austrumalpos tas izpaudās ar spēcīgu snigšanu, apgrūtinot iekārtu darbību, redzamību un pārvietošanos uz ledāja aizsnigušo un aizputināto plaisu un ūdensrijēju dēļ. Arī paša ūdens ieguvei zinātniskajā stacijā bija nepieciešams kausēt sniegu. Toties, lai nodrošinātu zinātnisko iekārtu darbību, uz staciju ar helikopteri bija jānogādā ģenerators.

Hintereis stacija, kas tika uzbūvēta 1966.gadā, atrodas 3026 metru augstumā. Stacijas apkārtnē ilgstoši tiek veikti meteoroloģiskie novērojumi un ledāja masas bilances monitorings, reģistrējot klimata pārmaiņas jau kopš 19.gadsimta, tādējādi sniedzot vienas no garākajām novērojumu datu sērijām pasaulē. Hintereisfernera garuma mērījumi tiek veikti kopš 1847.gada, bet pirmo reizi vēstures avotos ledājs ir minēts jau 1601.gadā, norādīja Lamsters.

Līdzšinējās ekspedīcijas norisinājās Arktikā un Antarktikā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Lembergs zaudē ECT lietā par ministra Sprūdža izteikumiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien noraidīja Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") prasību pret Latviju saistībā ar agrākā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem, ka zaglim jāsēž cietumā.

Sabiedrība Rīgas centrā uzstādīs vairāk nekā 200 atkritumu urnas

Jūnija sākumā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošajās sabiedriskā transporta pieturvietās sākta veco kvadrātveida betona atkritumu urnu nomaiņa, VS.LV informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Sabiedrība Šveices izglītība Latvijā: vairs nav nekur jābrauc

Rīgā ieradīsies pasaules vadošo augstskolu pasniedzēji.

Sabiedrība Premjere izvairīga vērtējumos par ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir ciešā saziņā ar atbildīgajām iestādēm un ministriem, lai pārliecinātos, ka iestādes šajās pašvaldību vēlēšanās strādā koordinēti un novērš iespējamos riskus.

Lasiet arī

Sabiedrība GPS traucējumu skaits Latvijas gaisa telpā piecos mēnešos pieaudzis par 52%

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos piecos mēnešos fiksēti 497 reizes, kas ir par 52% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA norādīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Ekonomika Latvijas auto eksperts par jaunajām SUV tendencēm (+VIDEO)

Uzņēmumi labi saprot šīs vajadzības, tāpēc tirgū nepārtraukti parādās jauni modeļi.

Pasaule Beidzas ES tirdzniecības atbalsta pasākumi Ukrainai

Pusnaktī beigušies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības atbalsta pasākumi Ukrainai, kas tika pieņemti pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Sabiedrība Pēdējo dienu notiks iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās

Šodien pēdējo dienu notiks iepriekšēja balsošana pašvaldību vēlēšanās, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).