Saeima labos sabiedriskā medija finansēšanas modeļa līdzšinējo redakciju

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis komisijas sēdē sacīja, ka esošā redakcija ļauj interpetēt finansēšanas modeli tā, ka plānotie 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir jāsasniedz piecu gadu periodā, taču SEPLP uzsver, ka padomes prasība ir jau uzreiz palielināt finansējumu līdz 0,12% no IKP, bet piecos gados ir jāsasniedz Eiropas līmenis.

Saskaņā ar SEPLP un Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto likumprojektu pārejas noteikumi paredzētu, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2025.gadā - 0,13% no IKP, bet 2026.gadā - 0,14% no IKP līdzvērtīga apjoma. Pret to iebilda Finanšu ministrija (FM), norādot, ka šāds lēmums iepriekšējā komisijas sēdē netika pieņemts un nav šobrīd garantējams.

Vienlaikus sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka bez sabiedrisko mediju attīstības plāna, kas paredz skaidru finansēšanas modeli, nevar turpināt sarunas par sabiedrisko mediju apvienošanu.

Deputāti diskusijās vienojās, ka procentpunktu pieaugums likumprojektā nav jānorāda, jo IKP katru gadu pieaug. Attiecīgi finansējuma pieaugums sabiedriskajiem medijiem katru gadu veidosies izrietoši no kopējā IKP pieauguma.

Siksnis norādīja, ka piekrīt iziet uz šādu kompromisu, vienlaikus prasot skaidru solījumu no valsts, ka nepieciešamās investīcijas tiek garantētas un ka tās tiek skaidri ierakstītas likumā, tostarp nenosakot 0,12% no IKP kā griestus, bet gan kā minimālo apjomu.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) un Finanšu ministrijas pārstāve Līga Šulca norādīja, ka nozares likums nav budžeta likums, un tajā nevar ierakstīt summas absolūtos skaitļos.

Jau ziņots, ka KM izstrādājusi grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, paredzot ieviest jaunu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli.

Turpmāk plānots noteikt, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts budžeta dotācijas apjomu veidos ne mazāk kā 0,12% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma, pie tam ar pieaugošu finansējumu turpmākajiem trīs gadiem.

KM ieskatā minētie grozījumi nodrošinātu mediju neatkarību, atbilstību medija paredzētajām funkcijām, prognozējamību trīs gadu perspektīvā, kā arī ļaus pietuvoties Eiropas vidējam finansējuma līmenim, kas ir 0,16% no IKP.