Izstrādāti grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Turpmāk plānots noteikt, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts budžeta dotācijas apjomu veidos ne mazāk kā 0,12% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, pie tam ar pieaugošu finansējumu turpmākajiem trīs gadiem.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024.gadā sasniedz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2025.gadā - 0,13% no IKP, bet 2026.gadā - 0,14% no IKP līdzvērtīga apjoma.

Saskaņā ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeli, ko paredzēts nostiprināt ar šiem grozījumiem, katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, ar attiecīgu prioritāro pasākumu budžeta pieprasījumu pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.

Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka sabiedrisko mediju finansiālā situācija tiks izvērtēta katru gadu, savukārt reizi trijos gados padziļināti izvērtēs vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošanu.

Trīs gadu izvērtējumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) secinās, vai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, SEPLP būs jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības dēļ.

Tālāk SEPLP izvērtējuma ziņojumu kopā ar attīstības prioritātēm, rezultatīvajiem rādītājiem un informāciju par nepieciešamo finansējuma apjomu nākamajiem trīs gadiem izvērtēs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pēc ziņojuma izskatīšanas komisijā, SEPLP būs jāsagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā jauns Sabiedriskā medija attīstības plāns kopā ar budžeta pieprasījumiem trim gadiem, ziņojumā iekļaujot arī izvērtējumu par esošā finansēšanas modeļa atbilstību SEPLPL paredzētajiem kritērijiem - vai modelis nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un vai tas tuvojas Eiropas vidējam finansējuma līmenim. Ja tiks konstatētas neatbilstības, tad būs pamats sākt diskusiju par finansējuma modeļa izmaiņām vai jauna modeļa ieviešanu.

KM skaidro, ka finansējuma apmēram un piešķiršanas mehānismam jānodrošina, ka sabiedrisko mediju darbību neietekmē spēcīgu ietekmes pušu vēlmes, piemēram, politiskās vides dalībnieki vai kādu ekonomisko grupu lobijs. No tā izriet, ka finansējuma apmēram, kas tiek piešķirts sabiedriskajiem medijiem, jābūt nesaistītam ar tā brīža politiskajām prioritātēm un jābūt sasaistītam ar neatkarīgiem finansējuma avotiem.

KM ieskatā minētie grozījumi nodrošinātu mediju neatkarību, atbilstību medija paredzētajām funkcijām, prognozējamību trīs gadu perspektīvā, kā arī ļaus pietuvoties Eiropas vidējam finansējuma līmenim, kas ir 0,16% no IKP.

Komentējot likumprojekta nepieciešamību, KM uzsver, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējums ir bijis viens no zemākajiem Eiropā. Šobrīd tie ir vissliktāk finansētie sabiedriskie mediji Baltijas valstīs un ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā finansējuma apmēra. Attiecīgi tiem ir ierobežotas iespējas gan veidot jaunu un kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt un attīstīt infrastruktūru. KM prognozē, ka 2023.gada valsts budžeta dotācija būs līdzvērtīga tikai 0,09% no Latvijas IKP, kamēr Eiropas vidējais līmenis ir minētie 0,16% no IKP.

KM atgādina, ka pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā 35% no valsts budžeta finansējuma sabiedriskie mediji ir saņēmuši līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vai prioritāro pasākumu ietvaros. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti liela finansējuma daļa tiek piešķirta ikgadēji, reaģējot uz steidzamu problēmu risināšanas nepieciešamību un neliecina par ilgtermiņā pārdomātu un racionālu pieeju sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plānošanā, kas neļauj runāt par sabiedriskā medija finansējuma neatkarības pietiekamību. Ilgtermiņa ieguldījumu atjaunošana jāplāno savlaicīgi un pietiekamā apmērā, lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību un darbības nepārtrauktību, norāda KM pārstāvji.

Jau ziņots, ka 27.jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli, kas paredz to izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu piecu gadu laikā līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Tāpat komisija vienbalsīgi atbalstīja konceptuālu lēmumu par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību likumdošanas procesā un likumprojekta grozījumus par jaunā modeļa ieviešanu pieņemt līdz šī gada septembrim.