Ar ikmēneša darba algu visus izdevumus skolēnu sagatavošanai skolai spēj nosegt 46% aptaujāto vecāku. Visiem pārējiem nākas meklēt papildu finansējumu.
Aptaujā noskaidrots, ka 29% respondentu naudu ņem no personīgajiem uzkrājumiem, ko iepriekšējos mēnešos vai gados mērķtiecīgi veidojuši no neiztērētās darba algas vai citiem ienākumiem. Vēl 14% apzināti uzkrāj līdzekļus tieši bērnu sagatavošanai skolai.
Vienlaikus 11% aptaujāto ģimeņu nepietiek ar personīgajiem līdzekļiem, tādējādi 3% aizņemas naudu no tuviniekiem, 2% nokārto aizņēmumu kādā kredītiestādē, bet 4% izmanto tirgotāju piedāvāto iespēju iegādāties preces līzingā vai nomaksā.
Mājsaimniecības, kurās aug četri skolas vecuma bērni, mērķtiecīgāk veido uzkrājumus skolēnu vajadzībām un arī aktīvāk izmanto iespējas samazināt tūlītējos izdevumus. No šīm ģimenēm 4% aizņemas naudu bankā, tikpat daudzi lūdz palīdzību tuviniekiem, bet 19% iegādājas preces līzingā vai ar nomaksas iespēju.
Ja bērnu ir vairāk par četriem, tad skolēnu apģērbšana un sagatavošana mācībām gulstas ne vien uz vecāku, bet arī citu radinieku pleciem. Aptaujā noskaidrots, ka 29% no ļoti lielajām ģimenēm aizņemas naudu no tuviniekiem.
Aptaujā noskaidrots, ka bērnu sagatavošanai skolai 64% ģimeņu katra bērna vajadzībām tērē līdz 300 eiro.
"Norstat Latvija" aptauju veica 2023.gada augusta vidū, aptaujājot 505 ģimenes, kurās aug skolas vecuma bērni.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri