Kā zināms, jau rīt sākas pilnīga mazākumtautību skolu pāreja uz mācībām valsts valodā. Mūsu valstī pazīstamais zooloģijas doktors, Latvijas Universitātes pasniedzējs Oskars Keišs kritizēja pārāk lēno ISM pieeju.
Savā kontā sociālajā tīklā Twitter Keiša kungs norādīja: "Ja var ticēt skolas direktrisei, krievu valodas mācīšana tiks pārtraukta tikai pēc trim gadiem - tas ir absurds, ka to joprojām uzsāk mācīt kā otro svešvalodu. Ja nav tad nav otrās svešvalodas, bet - ne jau krievu!"
Komentētāju domas par šo jautājumu dalās.
flip-my-cookies: "Paši skolas direktori ir memļas, nekāda Čakša tur nepalīdzēs".
Chskr Rbrgyt: "1/3 latviešu skolēnu sevi starpā runā angliski, nodarbojaties ar īstām problēmām".
Oļģerts Tipāns: "Nevar ticēt: to solīja Muižniece, bet viņa vairs nav ministre".
GaujasKrasts: "Es ceru, ka būs iespēja mācīties ru maniem bērniem. Ir jāzin ienaidnieks".
Izglītības un zinātnes ministrija ziņo: mazākumtautību izglītojamiem pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē nodrošina iespējas interešu izglītībā apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi ar mērķi - saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi par interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām un grozījumi interešu izglītības programmu finansēšanas kārtībā, kas apstiprināti valdībā.
Lai bērniem, ārpus skolas formālā izglītības procesa, būtu iespējas papildus attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, šādas iespējas tiek nodrošinātas interešu izglītībā, paredzot arī atbilstošu valsts finansējumu pašvaldībām. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguves iespējas interešu izglītībā tiek nodrošinātas atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un saskaņā ar starptautiskajām saistībām.
Mazākumtautību interešu izglītības programmas paredzētas jebkuram Latvijā dzīvojošo mazākumtautību izglītojamam, ņemot vērā, ka katrai etniskajai mērķgrupai var būt savas vajadzības un intereses, kas balstās valodas un kultūrvēstures apgūšanā un praktizēšanā. Vienlaikus programmā var darboties arī tie izglītojamie, kuri nepieder pie mazākumtautības, bet ir interese apgūt mazākumtautību valodu un kultūras vērtības.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izglītojamiem interešu izglītības programmu izvēlē un apguvē, tiek papildus radīta iespēja, paredzot arī atbilstošu valsts finansējumu, nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā, tādējādi nesamazinot finansējumu izglītojamiem, kuri apgūst citas interešu izglītības programmas.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri