Kurzemē samazinās dzimstība un tiek slēgtas skolas (+VIDEO)

Līdzīgi kā visā Latvijā, arī Liepājā dzimstība mazinās – ja pirms diviem gadiem Liepājas Reģionālajā slimnīcā piedzima ap 1000 bērnu, tad pērn jau vien septiņi simti.

Lai arī pašvaldība mēģina uzlabot vidi jaunajām ģimenēm, tomēr tas situāciju būtiski neuzlabo.

Viens no galvenajiem iemesliem ir arī tas, ka gados jauni cilvēki vairāk domā par karjeru, naudu, izglītību, sevis attīstīšanu, kā arī iezogas bailes ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Nepietiekama skolēnu skaita dēļ no šā gada 1.septembra likvidēs Pūņu sākumskolu Valdgales pagastā, šodien Talsu novada domes sēdē nolēma deputāti.

Pūņās tiks saglabātas bērnudārza grupas. Pirmsskolas izglītības programmas Pūņās realizēs Pastendes pirmsskolas izglītības iestāde "Ķipars".

Lēmumā norādīts, ka Talsu novada pašvaldība veikusi Pūņu sākumskolas skolēnu skaita analīzi un prognozes nākamajiem trīs gadiem un secinājusi, ka Pūņu sākumskolā, ņemot vērā dzimstības, Valdgales pagasta teritorijā dzīvojošo bērnu skaitu un skolas vecuma bērnu plūsmu, skolēnu skaits 1.-3.klasēs nepārsniegs 12-14 bērnus. Tas nozīmē, ka vidējais bērnu skaits vienā klasē maksimāli sasniegs četrus līdz sešus bērnus.

Šajā mācību gadā Pūņu sākumskolā mācās 14 bērni.

Talsu novada Izglītības nozares attīstības stratēģija 2023.-2028.gadam nosaka - ja trīs gadus pēc kārtas skolēnu skaits 1.-3.klašu posmā ir mazāks par 15 un kopējais, tajā skaitā pirmsskolas audzēkņi, skolēnu skaits ir mazāks par 50, tad tiek izskatīta iespēja reorganizēt vai veidot vienu iestādi ar tuvāk esošo vispārizglītojošo izglītības iestādi, teikts lēmumā.

Bērni, kuriem vairs nebūs iespējas iegūt pamatizglītību uz vietas Pūņās, mācības varēs turpināt tuvākajās izglītības iestādēs Talsos, kas ir 13 līdz 16 kilometrus (km) attālumā, Dundagā, kas ir 22 km attālumā vai Valdemārpilī, kas no Pūņām atrodas 12 km attālumā.

Nokļūšanai skolās Talsos un Dundagā iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Nepieciešamības gadījumā, izvērtējot konkrētās situācijas, pašvaldība ir gatava izskatīt iespējas nodrošināt pašvaldības skolēnu pārvadājumu transportu.

Janvārī notika Pūņu sākumskolas vecāku un darbinieku tikšanās ar Talsu novada pašvaldības deputātiem un Izglītības pārvaldes speciālistiem, kurā pārrunāta Pūņu sākumskolas nākotne un nolemts atbalstīt skolas likvidāciju, saglabājot pirmsskolas programmas īstenošanu Pūņās.

Deputāti uzdeva Talsu novada izpilddirektoram izdot rīkojumu līdz 1.aprīlim noteikt iestādes likvidācijas procesa organizācijas kārtību un atbildīgās personas.

Tuvāko sešu gadu laikā Latvijas skolās par 34% samazināsies pirmklasnieku skaits, prognozē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), balstoties uz pašreizējiem dzimstības datiem.

IZM izveidojusi modeli par optimālu skolu tīklu, kas parāda, kurās pašvaldībās, ņemot vērā demogrāfiju un esošo skolu skaitu, būtu iespējams atvērt vēl vienu lielu vidusskolu.

Modelī tiek analizēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu, vecumstruktūru pašvaldībās, pedagogu skaitu un vecumstruktūru, kā arī esošo skolu tīklu. Tiek pieņemts, ka lielai vidusskolai nākotnē vajadzētu vismaz 90 pirmklasniekus.

Analizējot informāciju par dzimstību pašvaldībās, tika izmantoti pēdējie pieejamie dati par 2023.gadu. Līdztekus IZM norādīja, ka 2024.gadā piedzimušo bērnu skaits valstī ir par 13% mazāks.

IZM aplēses liecina, ka no 2030.gada Latvijā vajadzētu pietiek ar aptuveni 160 liela izmēra vidusskolām un ģimnāzijām, 48 no kurām atrastos Rīgā.

Nākotnes demogrāfijas tendencēm un bērnu skaitam optimāls skolu tīkls ir 12 pašvaldībās no 43 - Mārupes, Ādažu, Salaspils, Smiltenes, Gulbenes, Kuldīgas, Saldus, Valkas, Ķekavas, Ropažu un Valkas novadā un Jelgavā, vērtē IZM. Daļā no tām esošā izglītības infrastruktūra pat ir nepietiekama pie tagadējā un nākotnē prognozējamā bērnu skaita, norāda IZM.

Tikmēr Rīgā pašlaik ir par 28 skolām vairāk nekā IZM prognozēs par optimālo skolu skaitu nākotnē. Ministrijā to skaidro ar lielo skaitu mazo privātskolu un iedzīvotāju migrāciju no pārējās Latvijas, it sevišķi no Pierīgas, uz Rīgas vidusskolām.

Turpretim Latgalē visās pašvaldībās ir nākotnes demogrāfijas tendencēm neatbilstošs skolu skaits, lai nākotnē tajās uzturētu vidēja mēroga vidusskolas esošajā skaitā, vērtēja IZM.

Latvijā 38% skolotāju vispārējās izglītības iestādēs šobrīd ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, liecina IZM sniegtā informācija. Vienlaikus novērojama liela variācija starp pašvaldībām. Jaunāks skolotāju sastāvs ir Pierīgā, kur Salaspils, Mārupes un Ķekavas pašvaldībās vecāki par 55 gadiem ir mazāk nekā 30% skolotāju. Turpretim Alūksnes novadā un Krāslavas novadā tas pārsniedz 50% no skolotāju kopskaita.

"Demogrāfija kā politika un tās uzlabošanas instrumenti nav tiešā skolu vai pedagogu ietekmē, līdz ar to arī skolotāju algas nedrīkstētu balstīt rādītājos, kur tiem nav nekādas teikšanas," norādīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

Viņš piebilda, ka jārunā ne tikai par atalgojumu, bet arī par izglītības kvalitāti, ko atspoguļo atšķirīgie centralizēto eksāmenu rezultāti dažādās pašvaldībās.

Piemēram, skolēni, kuru augstākā līmeņa matemātikas eksāmena rezultāti pārsnieguši 80%, ir izteikti koncentrēti Rīgā, liecina IZM apkopotie pērnā gada 12.klašu centralizēto eksāmenu dati. Rīgas vidusskolās un ģimnāzijās eksāmenu matemātikā augstākajā vai optimālajā līmenī kārtoja 38% vidusskolēnu no visas Latvijas kopskaita. Vairāk nekā pusi jeb 54% veido Rīgas Valsts 1., 2. un 3.ģimnāzijas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas skolēni. 18% vidusskolēnu mācījās citās Rīgas izglītības iestādēs, bet vēl 3% - citās Rīgas plānošanas reģiona skolās. Rīgas ģimnāzijās gan mācās ne vien galvaspilsētā dzīvojošie bērni, bet arī jaunieši no tuvējās apkārtnes.

Ārpus Rīgas iegūti tikai 25% augstākā līmeņa matemātikas rezultātu. Pēc Paidera sacītā, tas norāda uz "būtisku nevienlīdzību" starp skolām Latvijā un "sistemātiskām problēmām" Latvijas izglītības sistēmā.

"Talantu attīstības iespējas un kvalitatīva izglītība pašlaik ir pieejama tur, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits. Ir tikai loģiski, ka vecāki vēlas, lai bērniem ir pieejama laba izglītība un līdz ar to arī plašākas turpmākās iespējas, tāpēc arī notiek iekšējā migrācija," sprieda Paiders.

Arī citos centralizētajos eksāmenos, it sevišķi jomās, kur Latvijā ir akūti nepieciešami eksperti, statistika neatklāj pievilcīgāku ainu. Piemēram, tikai 16 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi kārtoja centralizēto eksāmenu fizikā augstākajā līmenī. Izņemot Valmieras un Cēsu novada skolas, kopumā rezultāti bija viduvēji, pat vāji 30-50% robežās.

Tikai 14 pašvaldībās vismaz desmit audzēkņi nokārtoja centralizēto eksāmenu ķīmijā augstākajā līmenī, septiņās pašvaldībās - neviens. Labākās sekmes ķīmijā bija Ventspilī, Dobeles un Jēkabpils novadā.

Savukārt 12.klases centralizētā eksāmena angļu valodā augstākie rezultāti koncentrējas Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Rīgā un Pierīgā, kamēr Latgales novados rezultāti caurmērā biežāk bija zem 50% vai 50-55% robežās.