Koalīcijas veidošanas procesā "Progresīvo" pozīcijas nav īpaši drošas un šis politiskais spēks patlaban nav tas, kurš nosaka topošās valdības modeli, pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Viņas skatījumā, partijas pašlaik iet uz trīs vai četru partiju koalīciju. Jautājums esot par "Apvienoto sarakstu" (AS), proti, vai partija līdz galam vienosies un piekritīs darboties valdībā, bet eksperte prognozēja, ka AS varētu atrast kompromisu un viņu interesēs būtu atrasties valdībā.
Līdz šim droši prognozētais koalīcijas modelis - "Progresīvie" kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Vienotību", ekspertes vērtējumā, varētu būt diezgan sarežģīts no efektīva koalīcijas darba viedokļa.
"Līdz ar to būtu svarīgi veidot četru partiju koalīciju, un tad ir jautājums, vai tam piekrīt AS un vai kā ceturto partiju pieaicina "Progresīvos" vai Nacionālo apvienību (NA). Ir grūti prognozēt, jo no vienas puses varētu šķist, ka AS patīkamāka sadarbība varētu būt kopā ar NA, taču tālākais ir jautājums par vēlamajiem amatiem un vai to koalīcijas ietvaros iespējams nodrošināt," norādīja eksperte.
Ja koalīciju veidotu AS, "Vienotība", NA un ZZS, tad principā NA ārkārtīgi ideoloģiski iebildumi šādā koalīcijā atrasties nebūtu, taču tad atkal jautājums ir par amatu sadali, piebilda politoloģe.
Viņa atzīmēja, ka "Progresīvajiem" varētu būt solīts, ka viņi pilnīgi noteikti būs valdībā, bet "valdību neveido viens partneris", līdz ar to jautājums ir, vai pārējie partneri dos priekšroku "Progresīvajiem" vai NA.
Runājot par to, kurām partijām ir lielākais risks palikt ārpus topošās koalīcijas, Metla-Rozentāle nav droša tieši par "Progresīvo" pozīcijām. "To, vai viņi būs vai nebūs valdībā, primāri noteiks pārējie koalīcijas partneri. "Progresīvie" šobrīd nav tie, kas nosaka valdības modeli," norādīja eksperte.
Kā ziņots, Valsts prezidents Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās Vienotības" pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu.