Ķirsis: Mēra amatā manā izpildījumā šova elementus nevarēs sagaidīt

Gaidāmais koalīcijas balsu vairākums domē Ķirša ieskatā būs nedaudz sadrumstalotāks, jo būs lielāks partneru skaits - iepriekš tie bija četri, bet tagad to būs vairāk, tostarp neatkarīgie deputāti. Tomēr svarīgākais, viņaprāt, esot vēlme strādāt, kas varot arī saliedēt deputātus. "33 balsis ir gana labs vairākums, lai strādātu," uzskata Ķirsis.

Politiķis norādīja, ka viņš ir praktiskāks, tāpēc, viņam kļūstot par mēru, viņa izpildījumā mazāk varēs sagaidīt šova elementus. Ķirsis sola ķerties klāt svarīgām lietām un risināt problēmas, kas gadiem palikušas novārtā. Liela tēma ir ielas, infrastruktūra, ko rīdzinieki norāda kā Rīgas problēmu numur viens, bet vēl viena svarīga Rīgas problēma ir mājokļu jautājums.

Jautāts, kāpēc Rīgai vajadzīgi vairāki vicemēri, Ķirsis nepiekrita, ka vairāku vicemēru amati vajadzīgi partneru ambīciju apmierināšanai. Viņaprāt, vicemēriem ir daudz darāmā, jo Rīgas problēmas esot arī nacionāla līmeņa problēmas. Skatot vicemēru nepieciešamību kā analoģiju valdības struktūrai, Ķirsis pauda, ka premjeram ir 13 ministri, un pēc būtības vicemēri, kas atbild par kādu konkrētu jomu, kaut kādā mērā būtu salīdzināmi ar ministriem.

"[Ja nebūtu ministru], tad sanāktu, ka valdība sastāvētu no viena premjera un viņa biedra - tad diez vai tāda valdība varētu pastāvēt," sacīja galvaspilsētas vicemērs.

Viņš nepiekrīt tam, ka Rīgā būtu jāsamazina vicemēru skaits. Ķirša ieskatā vicemēri līdz šim ir paveikuši daudz, un šādu vairāku amatu ieviešana esot sevi attaisnojusi. "Rīga ir liela pilsēta, un, ja gribam audzēt padarīto darbu apjomu, tad tam ir vajadzīgi cilvēki. Es šajā trīs gadu posmā regulāri esmu dzīvojis pa dažādām ministrijām, cīnoties par Rīgas interesēm, un Rīga, domājams, no tā ieguvusi. Ja nebūtu vicemēru, tad tādu rezultātu nebūtu," apgalvoja politiķis.

Kā ziņots, ceturtdien, 17.augustā, plkst.10 izsludināta Rīgas domes sēde, kurā plānots ievēlēt jauno Rīgas mēru.

Darba kārtībā iekļauts tikai viens jautājums - mēra ievēlēšana.

Lai gan iespējamais mēra amata kandidāts lēmumprojektā nav ierakstīts, visticamāk, jaunveidojamā koalīcija virzīs pašreizējo vicemēru Ķirsi.

Tas gan neizslēdz, ka var tikt izvirzīti arī citi kandidāti.

Kā ziņots, Ķirsim kļūstot par mēru, Rīgas domē varētu tikt samazināts vicemēru skaits.

Iepriekšējā koalīcija, kuras apstiprinātais pilsētas mērs bija "Par/Progresīvie" pārstāvis Mārtiņš Staķis, izveidoja trīs vicemēru amatus, kurus ieņēma "Jaunās vienotības" (JV), "Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības" (NA/LRA) un "Kods Rīgai" (KR) pārstāvji.

Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina vicemēra Linda Ozola (KR), jaunā Rīgas domes koalīcija, kurā nebūs "Progresīvo", vicemēru skaits varētu būt mazāks.

Kā noskaidroja LETA, pašreizējo Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku un mēra pienākumu izpildītāju Ķirsi ievēlot par mēru, varētu tikt likvidēts viņa iepriekš ieņemtais vicemēra amats. Savukārt vicemēra amatus saglabātu Ozola un Edvards Ratnieks (NA/LRA).

LETA jau ziņoja, ka saasinoties attiecībām starp divām koalīcijas partijām "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem", no amata atkāpās Rīgas domes priekšsēdētājs Staķis un izjuka Rīgas domes koalīcija.

Jaunveidojamā koalīcijā vairs nebūs "Progresīvo", bet viņiem tiks iekļautas frakcijas - "Gods kalpot Rīgai", "Latvijas attīstībai", atsevišķi neatkarīgie deputāti un bijušie "Progresīvo" sabiedrotie kustības "Par" deputāti.

Kopumā jaunajai koalīcijai varētu tikt nodrošināts 33 deputātu atbalsts.