IZM: lielākā skolu disproporcija veidojas lauku teritorijās

Pēdējos gados vērojamais skolēnu skaita pieaugums Latvijā ir īslaicīgs, ziņo Izglītības un zinātnes ministrijas politikas plānošanas dokuments.

Anda Čakšas ("Jaunā Vienotība") vadītā ministrija tuvākajos gados plāno samazināt skolas laukos kā "neefektīvas".

Eurostat bāzes scenārija demogrāfijas prognozes liecina, ka bērnus skaits skolas vecumā (7-18 gadi) jau 2025.gadā atkal sāks samazināties. Līdz 2040.gadam bērnu skaits skolas vecuma grupā var samazināties par vairāk nekā 30%.

Vērtējot skolēnu skaita dinamiku pašvaldībās pēdējās dekādēs, ir vērojamas būtiskas pārmaiņas starp Rīgas, Pierīgas teritorijām un pārējo Latviju. Latvijas jauniešu demogrāfiskās izmaiņas vērtējamas viskritiskāk un skar vienlīdz kā vidēji apdzīvotas teritorijas, tā lauku teritorijas.

"Izvērtējot izglītības iestāžu un skolēnu skaitu 2022./2023. mācību gadā pa urbanizācijas līmeņiem, var secināt, ka lielākā disproporcija veidojas lauku teritorijās. Lauku teritorijās kopumā mācās 36,8% no kopējā skolēnu skaita, taču tieši lauku teritorijā atrodas lielākais vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits, kas ir 61,5% no kopējā izglītības iestāžu skaita", - stasta IZM dokuments.

"Īpaša uzmanība" pievēršama pamatskolas posmam, kurā lauku teritorijā mācās 10,8% no kopējā skolēnu skaita, bet izglītība tiek īstenota 34,5% izglītības iestāžu.

Analizējot klašu piepildījumu dažādās klašu grupās, var secināt, ka kopumā būtiski atšķiras vidējais klašu piepildījums dažādos urbanizācijas līmeņos, taču tas būtiski neatšķiras pa klašu grupām viena urbanizācijas līmeņa ietvaros. Lauku teritorijās visās klašu grupās vidējais skolēnu skaits klasē ir 13-16 skolēni, kamēr pilsētās tas ir 24-25 skolēni visās klašu grupās.

Vērojot tendences kopš 1990.gada, ir redzams, ka skolu skaits pielāgojas demogrāfijas tendencēm un, ņemot vērā demogrāfijas prognozes, izglītības iestāžu skaitam arī nākotnē "būs jāsamazinās", pauž ministrija.

7-18 gadus vecu bērnu skaita izmaiņas Latvijā.