• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ģenerālmajors izstāstījis, līdz cik jāpalielina Latvijas aizsardzības personāls

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 18:55, 20.07.2023


Ņemot vērā patreizējos apdraudējumus, Latvijas aizsardzībā iesaistītais personāls būtu jāpalielina līdz aptuveni 31 000 cilvēku, ceturtdien tiešsaistes diskusijā par valsts aizsardzības dienestu (VAD) izteicās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Imants Ziediņš.



Aizsardzības resoram izaicinājumi personāla komplektācijā bijuši visus gadus, bet esošo apdraudējumu apstākļos NBS operacionālajā analīzē nonākts pie slēdziena, ka NBS kapacitāte, kaujasspējas un skaitliskais personāls būtiski jāpalielina.

"Runājam par palielinājumu vismaz 1,3 reizes un raugāmies uz skaitlisko sastāvu, kas būtu strukturāli organizēts un izpildītu uzdevumus ļoti īsā laikā, proti, ap 31 000 cilvēku. Lai šādu skaitli sasniegtu, bez valsts aizsardzības dienesta šis uzdevums nav sasniedzams," uzsvēra Ziediņš.

Nākotnē NBS struktūra tiks organizēta no VAD, profesionālā dienesta, Zemessardzes un "aktīvās rezerves".

"Mūsu plāns ir veidot aktīvās rezerves vienības. Šīs būtu vienības, ko noteiktā gatavības laikā būtu iespējams iesaistīt uzdevumu izpildē.

Aktīvo rezervi veidotu atvaļinātie VAD karavīri un profesionālā dienesta karavīri, kurus varētu katru gadu vai katru otro gadu iesaukt uz mācībām, lai viņi atjaunotu savas iemaņas.

Arī Aizsardzības ministrijas Aizsardzības plānošanas un analīzes departamenta Struktūras un militārā personāla attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Liene Liepiņa pauda pārliecību, ka nepieciešams būtiski palielināt militāri sagatavotu cilvēku skaitu.

"Cilvēki, kuri iesaistījušies valsts aizsardzībā, ja skaita profesionālā dienesta karavīrus un zemessargus, ir mazāk par 1% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas ir neliels apjoms, trūkst masveidības, lai vajadzības gadījumā stātos pretī ļaunumam un agresijai, ko īsteno Krievija," izteicās Liepiņa.

Salīdzinoši 2022.gada sākumā Aizsardzības ministrija vēstīja, ka NBS sastāvā bija 6600 karavīri, un atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai to skaitu bija iecerēts palielināt vismaz līdz 8000. Zemessardzē tobrīd dienēja vairāk nekā 8000 zemessargu, un tās skaitliskajam sastāvam līdz 2024.gadam bija jāsasniedz 10 000 zemessargu, bet līdz 2027.gadam - 12 000. Apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam koncepcijas darbības periodā bija jāsasniedz 6000.

Jau ziņots, ka šobrīd norit darbs pie jaunās valsts aizsardzības koncepcijas, kas ir galvenais stratēģiskais dokuments turpmākajā valsts aizsardzības politikas plānošanā. Nozīmīga loma tajā atvēlēta tieši VAD un tā karavīriem.

1.jūlijā dienestu sāka VAD pirmā iesaukuma karavīri - kopumā 254 Latvijas pilsoņi, no kuriem četri ir ārvalstīs dzīvojošie. Pieteikušies dienestam gan bija teju uz pusi vairāk jauniešu, bet liela daļa no viņiem tikusi atsijāta veselības problēmu dēļ vai atsaukuši iesniegumus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Atvieglo algoritmus iznīcinātāju pacelšanai

Pēc 7.septembrī notikušā drona incidenta atviegloti algoritmi iznīcinātāju pacelšanai pretgaisa aizsardzības funkciju veikšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Sabiedrība Svētdienas saullēktā valsts ziemeļaustrumos iespējama pirmā salna

Agrā svētdienas rītā vietām Vidzemē un Latgales ziemeļu daļā iespējama pirmā salna šoruden, liecina jaunākās laika prognozes.

Sabiedrība Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus

Pašvaldībām varētu kompensēt nodokļu reformas radītos zaudējumus, intervijā aģentūrai LETA teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Sabiedrība Valsts kontrole: Zemkopības ministrija neekonomiski izlietojusi 3,1 miljonu eiro

Zemkopības ministrija (ZM), veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši saviem attīstības plāniem, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Lasiet arī

Sabiedrība Rīgā norit darbs pie vairāku veloinfrastruktūras projektu izstrādes

Rīgā norit darbs pie vairāku veloinfrastruktūras projektu izstrādes, ceturtdien izskanēja vebinārā "Rīga ripo".

Ekonomika Būvniekiem jārēķinās, ka Rīgā 80% teritoriju ir dažādi apgrūtinājumi (+VIDEO)

Vērtības transformējas, kā to šobrīd lieliski var vērot Latgales priekšpilsētā.

Sabiedrība Valdība šodien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.