• Velda,
  • Velta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Sveķupē atjaunots migrācijas ceļš zivīm un citiem dzīviem organismiem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 23:07, 15.07.2023


Jūlija sākumā Pasaules Dabas fonds (PDF) veicis caurtekas pārbūvi uz Sveķupes Gaujas Nacionālā parka teritorijā, atjaunojot migrācijas ceļu upē mītošajām zivīm un citiem dzīviem organismiem, informēja PDF komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.



Sveķupe ir neliela upe, kas iztek no Raiskuma ezera un ietek Lenčupē, kura tālāk ieplūst Gaujā. Upe ir lielākoties dabiska, un tajā ir piemērotas dzīvotnes lašveidīgo zivju sugām. Pārbūvējot caurteku uz Sveķupes, augšpus tās atbrīvoti apmēram četri kilometri upes, kas iepriekš nebija pieejami migrējošajām zivīm, skaidro Šteinberga.

Ar "Cido grupas" minerālūdens zīmola "Mangaļi" un uzņēmuma "ViaCon" atbalstu veiktās pārbūves laikā tika izņemta vecā betona caurule, kas bija ievietota apmēram 40 centimetrus virs upes gultnes, tādejādi fragmentējot upi. Jaunā caurteka ir daudz lielāka, un tā ir novietota upes gultnē tā, lai caur to varētu dabiski plūst upe un tās sedimenti. Jau pēc pāris dienām caurtekā bija ieskalojušās smiltis, izveidojot dabisku upes gultni.

Lai izmērītu caurtekas pārbūves pozitīvo ietekmi, pirms pārbūves veikta upes apsekošana un zivju monitorings, kā arī tas tiks atkārtoti veikts pēc pārbūves. Tādā veidā būs iespējams novērtēt, kādas zivis izmanto jauno iespēju migrēt augšup pa upi, skaidro Šteinberga.

PDF pārstāve atgādina, ka Latvijā ir apmēram 12 500 upes, uz kurām atrodas vairāk nekā 1300 šķēršļi. Tie ir dažāda veida cilvēku radīti aizsprosti, un daudziem no tiem jau sen ir zudis jebkāds praktisks pielietojums. Šādu šķēršļu nojaukšana ir ātrākais, lētākais un efektīvākais veids, kā atjaunot upes un migrējošo zivju populācijas.

Tomēr vēl līdz galam neapzināta problēma Latvijā ir nepareizi uzbūvētas caurtekas uz nelielām upēm un strautiem. Vietās, kur ceļš krustojas ar upi un ir uzbūvēta caurteka, var veidoties potenciāls šķērslis, kas nozīmē, ka reālais aizsprostu skaits Latvijā varētu būt krietni lielāks. Caurteka kļūst par šķērsli, ja tā ir nepareizi ievietota, piemēram, augstāk par upes gultni, kā tas bija Sveķupē.

Šteinberga skaidro, ka sausuma periodā pie šādas caurtekas izveidojas tāds kā ūdenskritums, kas nav pārvarams lielai daļai upē dzīvojošo organismu. Ja caurteka ir pārāk maza un novecojusi, palu laikā pastāv risks, ka straume var izskalot ceļu. Šāda veida caurteku pārbūve upes ekosistēmas atjaunošanai ir salīdzinoši lēta, ātra un vienkārša, uzsver PDF pārstāve.

PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena norāda, ka laikā, kad Eiropas migrējošo zivju populācijas pēdējo 50 gadu laikā ir kritušās par 93% un Eiropa ir pieņēmusi lēmumu par Dabas atjaunošanas regulu, kura paredz atbrīvot vismaz 25 000 kilometrus upju, ir būtiski arī Latvijā sākt steidzamus upju atjaunošanas darbus. Kamēr Latvijas kaimiņvalstis jau ir sākušas aktīvu aizsprostu nojaukšanu, Latvijā pirmais aizsprosts uz Alūksnes upes tika nojaukts tikai šovasar.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Arī naktī vietām gaidāms sniegs

Arī naktī uz svētdienu Latvijā pie debesīm būs mainīgs mākoņu daudzums un vietām gaidāms sniegs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Sabiedrība Proteīna izpēti ES vadīs LZA akadēmiķe (+VIDEO)

“Sigma-1 Europe” pulcē 24 valstu dažādu disciplīnu zinātniekus.

Sabiedrība Diskusija par eksāmeniem neietekmēs eksāmenu norisi pašreizējā mācību gadā

Vai mainīsies pārbaudes darbu kārtība, beidzot 9. un 12. klasi?

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Lasiet arī

Veselība Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs savu veselību vērtē kā labu

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs jeb 47% savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem iepretim citviet Eiropas valstīs aptaujātajiem, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā "Eiropas pulsa aptauja".

Kultūra «Hidden Orchestra» no Lielbritānijas dāvās emocijas rīdziniekiem (+VIDEO)

Diriģents Ačesons to individuālos impulsus, motīvus un rokrakstus allaž apvieno vienā veselā.

Sabiedrība Rēzeknes iedzīvotāji neatbalsta ielu pārdēvēšanu

Tikai aptuveni desmitā daļa pašvaldības rīkotās aptaujas dalībnieku atbalsta ielu pārdēvēšanai Rēzeknē.

Sabiedrība Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas māju ir neaizsargātas pret uguni

Ugunsdzēsēji glābēji vairāk nekā 500 mājokļiem uzdāvināja dūmu detektorus.