Sveķupe ir neliela upe, kas iztek no Raiskuma ezera un ietek Lenčupē, kura tālāk ieplūst Gaujā. Upe ir lielākoties dabiska, un tajā ir piemērotas dzīvotnes lašveidīgo zivju sugām. Pārbūvējot caurteku uz Sveķupes, augšpus tās atbrīvoti apmēram četri kilometri upes, kas iepriekš nebija pieejami migrējošajām zivīm, skaidro Šteinberga.
Ar "Cido grupas" minerālūdens zīmola "Mangaļi" un uzņēmuma "ViaCon" atbalstu veiktās pārbūves laikā tika izņemta vecā betona caurule, kas bija ievietota apmēram 40 centimetrus virs upes gultnes, tādejādi fragmentējot upi. Jaunā caurteka ir daudz lielāka, un tā ir novietota upes gultnē tā, lai caur to varētu dabiski plūst upe un tās sedimenti. Jau pēc pāris dienām caurtekā bija ieskalojušās smiltis, izveidojot dabisku upes gultni.
Lai izmērītu caurtekas pārbūves pozitīvo ietekmi, pirms pārbūves veikta upes apsekošana un zivju monitorings, kā arī tas tiks atkārtoti veikts pēc pārbūves. Tādā veidā būs iespējams novērtēt, kādas zivis izmanto jauno iespēju migrēt augšup pa upi, skaidro Šteinberga.
PDF pārstāve atgādina, ka Latvijā ir apmēram 12 500 upes, uz kurām atrodas vairāk nekā 1300 šķēršļi. Tie ir dažāda veida cilvēku radīti aizsprosti, un daudziem no tiem jau sen ir zudis jebkāds praktisks pielietojums. Šādu šķēršļu nojaukšana ir ātrākais, lētākais un efektīvākais veids, kā atjaunot upes un migrējošo zivju populācijas.
Tomēr vēl līdz galam neapzināta problēma Latvijā ir nepareizi uzbūvētas caurtekas uz nelielām upēm un strautiem. Vietās, kur ceļš krustojas ar upi un ir uzbūvēta caurteka, var veidoties potenciāls šķērslis, kas nozīmē, ka reālais aizsprostu skaits Latvijā varētu būt krietni lielāks. Caurteka kļūst par šķērsli, ja tā ir nepareizi ievietota, piemēram, augstāk par upes gultni, kā tas bija Sveķupē.
Šteinberga skaidro, ka sausuma periodā pie šādas caurtekas izveidojas tāds kā ūdenskritums, kas nav pārvarams lielai daļai upē dzīvojošo organismu. Ja caurteka ir pārāk maza un novecojusi, palu laikā pastāv risks, ka straume var izskalot ceļu. Šāda veida caurteku pārbūve upes ekosistēmas atjaunošanai ir salīdzinoši lēta, ātra un vienkārša, uzsver PDF pārstāve.
PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena norāda, ka laikā, kad Eiropas migrējošo zivju populācijas pēdējo 50 gadu laikā ir kritušās par 93% un Eiropa ir pieņēmusi lēmumu par Dabas atjaunošanas regulu, kura paredz atbrīvot vismaz 25 000 kilometrus upju, ir būtiski arī Latvijā sākt steidzamus upju atjaunošanas darbus. Kamēr Latvijas kaimiņvalstis jau ir sākušas aktīvu aizsprostu nojaukšanu, Latvijā pirmais aizsprosts uz Alūksnes upes tika nojaukts tikai šovasar.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri