Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi Pašvaldību savienībai vēstuli ar aicinājumu pašvaldībām ierīkot noteiktas publiskas ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai, informēja Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. ZM uz problēmu skatās ļoti šauri.. Atzīmēsim, ka arī pilsētās publiskas ūdens ņemšanas vietas, kas kādsreiz bija pieejamas, bet nu ja visas iznīcinātas, noderētu izslāpušiem cilvēkiem!...
Tas nozīmē, ka pašvaldības sniegtu atbalstu to teritorijā esošajām lauku saimniecībām, nodrošinot tām pieeju pašvaldības valdījumā esošajiem virszemes publiskajiem ūdeņiem (ierīkojot ūdens ņemšanas vietas), lai to izmantotu dārzu laistīšanai un lopu dzirdināšanai sausuma periodā, tajā skaitā, sniedzot atbalstu piekļuves infrastruktūras un iegūtā virszemes ūdens apjoma uzskaites nodrošināšanā. Iegūstamajam virszemes ūdens apjomam, kas nepārsniedz 10 m3 diennaktī, ūdens resursu lietošanas atļauja nav nepieciešama. Tā nepieciešama, ja ūdens ieguve pārsniedz 10 m3 diennaktī. Šādos gadījumos būs jāmaksā arī dabas resursu nodoklis. Savukārt iegūtā ūdens diennakts apjomu aprēķinās, veicot ieguves apjomu mērījumus un uzskaiti viena kalendāra mēneša laikā un aprēķinot vidējo ieguves apjomu.
Tālab pašvaldībai ir jābūt iespējai kontrolēt ūdens resursu izmantošanas apjomu. To iespējams veikt, ierīkojot ūdens ņemšanas vietā ūdens sūkni un nodrošinot iegūtā ūdens uzskaiti ar ūdens skaitītāju (tiešā uzskaite). Savukārt, ja ūdens skaitītājs ierīkots netiek, tad uzskaites nodrošināšanai ņem vērā sūkņa ražību vai elektroenerģijas patēriņu, attiecīgi aprēķinot iegūtā ūdens daudzumu (netiešā uzskaite). Tādējādi pašvaldībai ir iespējams nodrošināt, ka visas personas, kas izmanto šo ūdens ņemšanas vietu, nepieciešamības gadījumā, vienojoties ar pašvaldību, var piedalīties dabas resursu nodokļa maksājumu segšanā, nosakot katra gala lietotāja maksājamo dabas resursu nodokļa maksājuma daļu, kā arī ūdens ņemšanas vietas ekspluatācijas izmaksas.
Saskaņā ar pašreizējām meteoprognozēm situācija tuvākajā laikā nemainīsies (izņemot atsevišķas lokālas īslaicīgas lietusgāzes). Arī ilgtermiņa prognozes uzrāda lauksaimniecībai un meža ugunsbīstamībai negatīvas tendences - pastāv augsta varbūtība, ka visu vasaru saglabāsies augsta gaisa temperatūra ar ļoti mazu nokrišņu apjomu, kā rezultātā sausums varētu saglabāties visu vasaru.
Savukārt lauksaimniekiem rekomendējams stādījumus laistīt iespējami tuvu sakņu sistēmai, tostarp ļoti vēlās vakara vai agrās rīta stundās, vai vēl labāk - naktī, jo diennakts vēsākajā laikā samazinās ūdens iztvaice un vairāk ūdens paliek augiem. Domājot par pārtikas nodrošinājumu, ZM aicina arī izvērtēt prioritārās kultūras, kuras nepieciešams apūdeņot, mazāk uzmanības pievēršot daudzgadīgiem augiem.