Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās "Jaunās vienotības" (JV) virzītais ilggadējais ārlietu ministrs Rinkēvičs iepriekš bijis Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs un vēlāk Zatlera Reformu partijas sastāvā nonāca Saeimas, valdības līmeņa politikā. Pirms tam arī vairāk nekā desmit gadus ieņēmis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu. Rinkēvičam ir divi maģistra grādi, kas iegūti Latvijas Universitātē politikas zinātnē, kā arī ASV Nacionālās Aizsardzības universitātē.

Iepriekš Nacionālā apvienība bija vienojusies virzīt pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita kandidatūru. Arī JV pauda gatavību balsot par Levitu. Taču Saeimā nebija iespējams viņam iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balss atbalstu, faktiski tāpēc Levits nolēma atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Gan kuluāros, gan publiski atšķiras viedokļi par to, cik paredzams varētu būt Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums. Piemēram, izskanējis minējums, ka JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" varētu vienoties par kopumā 52 balsu atbalstu Rinkēvičam, ar ko arī viņam pietiktu ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā. Ja šāds scenārijs izrādītos pareizs, tad, visticamāk, agrākais tas varētu īstenoties trešajā balsojumā, ja līdz tam gadījumā būtu "izkritusi" Pinto un "Progresīvajiem" būtu "atraisītas rokas" balsot par citu pretendentu.

ZZS gan nav atklājusi, kā rīkosies Valsts prezidenta vēlēšanās - partiju apvienības lēmums par savu balsojumu taps skaidrs šodien. Tāpat nedz koalīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA), nedz arī opozīcijas partija "Stabilitātei" nav izslēgušas iespēju nobalsot "pret" visiem kandidātiem.

Reizē pašlaik nav zināms, vai vispār un kurš 31.maija sēdē varētu tikt ievēlēts par Valsts prezidentu. No publiski paustajiem atbalsta apliecinājumiem Rinkēvičam un Pīlēnam ir līdzīgs atbalsts. Sagaidāms, ka par Rinkēviču varētu nobalsot vismaz 26 JV deputāti, savukārt par Pīlēnu vismaz 25 deputāti - no AS, un opozīcijā esošās "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.

Pinto gaidāms "Progresīvo" desmit deputātu atbalsts.

Prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, ZZS un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī tiekot dēvētas par turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.

Tomēr gan AS, gan NA paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc uz jautājuma zīmes, vai JV, ZZS un "Progresīvie" paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tikai 52 deputāti.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešams saņemt vismaz 51 balss atbalstu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Saeimai ir iesniegusi ziņojumu, kurā informē, ka Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Valsts prezidenta vēlēšanās pirms balsojuma ir iespējamas debates.

Balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm, līdz ar to balsojuma rezultātu paziņošana varētu sekot apmēram stundu pēc katra balsojuma sākuma. Rezultātu apkopošanas laiks praksē varētu sanākt gan īsāks, gan ilgāks.

Kā skaidro parlamentā, ja pirmajā vēlēšanu kārtā jeb pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neiegūs vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem būs jābalso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpinās, katrā nākamajā kārtā jeb balsojumā izslēdzot kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā jeb balsojumā ieguvis vismazāk balsu.

Ja pēdējā vēlēšanu kārtā jeb pēdējā balsojumā kandidāts nebūs ieguvis 51 balsi, būtu rīkojamas jaunas vēlēšanas - tādā gadījumā atbilstoši likumam tās notiktu tuvāk jūnija vidum.

Likumā noteikts, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu, kuram nav citas valsts pilsonības un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likumā minētajiem ierobežojumiem.