Četras pašvaldības neapmierinātas ar nespēju pretendēt uz daļu ES fondu

Latvijā ir pieci plānošanas reģioni, kuros pašvaldības apvienojas, lai koordinētu sadarbību un attīstību, kā arī sadalītu ES fondus. Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu četri novadi atdalījās no Rīgas reģiona: Tukuma novads pievienojās Kurzemes plānošanas reģionam, bet Ogres, Limbažu un Saulkrastu - Vidzemei. Novadi šādas izmaiņas nolēma veikt, jo bija ziņas, ka arvien mazāk ES fondu nonāks Rīgas reģionā.

Lai arī izmaiņas teorētiski veiktas pirms teju diviem gadiem, tās vēl nav saskaņotas Eiropas Komisijā (EK) un stājušās spēkā, līdz ar to šīs pašvaldības nevar pretendēt uz Eiropas Taisnīgās pārejas plāna miljoniem, kas pieejami tikai pašvaldībām ārpus Rīgas reģiona. EK Taisnīgās pārkārtošanās plāns 180 miljonus eiro par fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanu sākumā piedāvāja tikai Latgalei un Vidzemei, bet vēlāk valsts panāca, ka uz naudu varēs pretendēt visa valsts, izņemot Rīgas reģionu.

Tuvojoties projektu iesniegšanai, noskaidrots, ka novadi, kas pirms diviem gadiem pameta Rīgas reģionu un pievienojās citiem, uz naudu pretendēt nevar. Tukuma novads nevarot pretendēt arī uz tā saukto pārrobežu projektu finansējumu, kur, pēc mēra aplēsēm, varētu iegūt ap 3 miljonus eiro.

"Tā mums ir vitāla nepieciešamība, lai mēs varētu pretendēt uz naudām, jo mums tomēr ir milzīga teritorija, četras pilsētas, 16 pagasti," atzīmējis Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA). "Visām pašvaldībām ir sagatavoti projekti, idejas, pretī ir uzņēmēji, kam ir apsolīts, kas jau gaida, bet gadu no gada tiek atlikts. Šeit jāmeklē veids, kā tos projektus realizēt. It kā no vienas puses, protams, negribās aizkavēt visai Latvijai ES fondu apguvi, kaut ko pārskaņojot," piebildis Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA), pārmetumus virzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzienā.

"Plāns tika apstiprināts pagājušā gada beigās, tas tika apstiprināts statistikas reģiona robežās, kas bija spēkā plāna apstiprināšanas brīdī un ir spēkā arī šodien. Jaunās robežas stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Un tādēļ ir tā situācija, ka šīm četrām pašvaldībām tātad nav iespējams pretendēt uz finansējumu, kas paredzēts šī plāna ietvaros, tad tā situācija," savukārt skaidrojis VARAM valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls. EK izpratnē šīs četras pašvaldības joprojām ir Rīgas plānošanas reģionā.

Taisnīgās pārkārtošanas plānu valdība apstiprināja un iesniedza EK gadu pēc teritoriālās reformas un izmaiņām plānošanas reģionos, taču Eiropā reģionu karte tiek atjaunota tikai ik pēc trim gadiem. Ja Latvija vēlējās naudu dalīt pēc jaunās kartes, tad tas bija īpaši jāsaskaņo.

2021.gada nogalē Latvija no EK saņēma aicinājumu iesniegt izmaiņas reģionālajā sadalījumā. 2022.gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde nosūtīja prasīto informāciju, tapa jauna regula ar jaunajiem reģioniem, taču jaunā karte būs aktuāla tikai no 2024.gada sākuma.

VARAM pašlaik neizskatot iespējas mēģināt panākt reģionu robežu pārskatīšanu, jo tas nozīmētu pārskatīt visu finansējuma sadales plānu, kura apguvei pēc tam varētu trūkt laika. Plāna izstrāde un saskaņošana jau sākotnēji aizņēma 2,5 gadus. EK iesakot tagad neko nemainīt, bet ķerties pie projektu realizēšanas tiem, kas to var, citādāk pastāvot risks, ka nauda paliks neizmantota. Ministrija konkrētajām četrām pašvaldībām iesaka pieteikties uz citiem fondiem, kas atbalsta investīcijas infrastruktūrā.

Situācijas risināšanai iesniegti Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi. Tie paredz paplašināt fonda atbalsta teritoriju. VARAM uzskata, ka tas nav iespējams, jo būtu pretrunā EK apstiprinātajam plānam. Ministrija noliedz, ka būtu pieļāvusi kļūdu un aizmirsusi saskaņot teritoriju izmaiņas - jau no sākta gala esot bijis skaidrs, ka kartes izmaiņas attieksies uz nākotni, nevis aktuālajiem fondiem.