• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Opozīcija: Koalīcija ignorē inflācijas negatīvās ietekmes uz trūcīgajiem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 17:33, 08.03.2023


Koalīcijas pārstāvji un Labklājības ministrija (LM) savā piedāvājumā par minimālo ienākumu slieksni iedzīvotājiem neņem vērā inflācijas negatīvo ietekmi uz trūcīgāko iedzīvotāju pirktspēju, šādus pārmetumus pie varas esošajiem šodien Saeimas debatēs veltīja opozīcijas pārstāvji.


Foto: LETA

Saeima noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) likumā "Par sociālo drošību" iesniegto priekšlikumu minimālo ienākumu slieksni iedzīvotājiem noteikt divreiz augstāku, nekā likumā ierakstīt piedāvājusi valdība.

ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis jau iepriekš norādījis, ka viņu virzītais priekšlikums paredzēja noteikt, ka minimālo ienākumu slieksnis iedzīvotājiem nebūtu zemāks par 40% no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās minimālo ienākumu mediānas mēnesī. Savukārt valdības virzītais priekšlikums paredz, ka slieksnis būtu ne zemāks kā 20% no mediānas.

Valainis skaidroja, ka, ja minētais slieksnis ir zemāks par 40%, tad tas nozīmē Eiropas Sociālās hartas neievērošanu, kuru Latvija ir ratificējusi un kurai ir likuma spēks. Uz to ir norādījusi arī Satversmes tiesa, pauda politiķis.

Parlamentārietis Andris Šuvajevs (P) norādīja, ka minimālā sliekšņa līmeņa noteikšana jāskata saistībā ar to, ka liela daļa sabiedrības pārdzīvo sociālekonomisko krīzi. Šuvajevs citēja ST spriedumu, kas nosaka, ka ir jānodrošina tāds minimālo ienākumu apjoms, lai ikviens var samaksāt par pārtiku, mājokli un medicīnisko palīdzību.

Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča (LPV) kritizēja valdības rīcību, kas balstoties pieejā, ka, ja jau trūcīgie cilvēki pirms gadiem varēja izdzīvot ar 53 eiro, "kā tad nu tagad neizdzīvos ar 125 eiro". Petraviča akcentēja, ka valdības piedāvātā ienākumu minimālā sliekšņa palielināšana no 109 līdz 125 eiro nenosegs pat inflācijas negatīvo ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju. "Cilvēki tiek stumti dziļāk nabadzībā, no kuras nekad nevarēs tikt ārā," brīdināja bijusī labklājības ministre.

Līdzīgi deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) kritiski novērtēja, ka minimālo ienākumu sliekšņu celšana nepietiekamā apmērā liecina, ka valdība ir palikusi 2020.gadā un domā, ka iedzīvotāji turpina dzīvot pēc tā laika cenu līmeņa, un Ministru kabinets savā piedāvājumā neņem vērā inflāciju. Arī Šuvajevs pauda, ka, veicot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka esam ļoti augstas inflācijas apstākļos.

Deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) vērsa uzmanību situācijām, ar kurām ir jāsaskaras iedzīvotājiem, piemēram, kāda ģimene, kurā vīrs zaudēja darbu, nonāca situācijā, ka nebija par ko nopirkt bērniem pārtiku. Politiķe aicināja nodrošināt pietiekoši lielu atbalstu, lai iedzīvotāji varētu ātrāk atgriezties darba tirgū un spētu nodrošināt sevi. Politiķe arī aicināja parēķināt, cik cilvēkus nepietiekamo ienākumu dēļ zaudējam, jo viņi aizbrauc prom no Latvijas.

Parlamentārietis Edmunds Cepurītis (P) norādīja, ka ZZS virzītais priekšlikums labāk izpilda ST priekšlikumu, nekā LM piedāvājums.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā skata vairākus valsts 2023.gada budžeta pakotnes likumprojektus, kas paredz no 1.jūlija paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.