Kučinskis: Iekšlietu nozarē algu paaugstināšanai ir jānotiek katru gadu

Saeima piektdien pirmajā lasījumā atbalstīja 2023.gada valsts budžeta likuma projektu, kurā valsts iekšējā un ārējā drošība ir noteikta kā prioritāte.

Kučinskis norādījis, ka attiecībā uz 2023.gada valsts budžetu, kā arī budžetu turpmākajos gados, svarīgākais ir cilvēki, paužot pārliecību, ka izdosies soli pa solim paaugstināt algas visiem iekšlietu nozarē strādājošiem.

"Algu paaugstināšanai ir jānotiek katru gadu un tā ir ierakstīta ministrijas plānos. Nākošā prioritāte ir infrastruktūras pārveide visos Iekšlietu ministrijas dienestos, īpaši Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tā ir principiāli jaunas un modernas sistēmas ieviešana, kas paredz jaunas telpas, inovatīvu datortehniku un sakaru līdzekļus," uzsvēris Kučinskis.

Iekšlietu nozarei budžetā paredzēti 582,8 miljoni eiro jeb 1,37% no IKP. Tas ir par 64,7 miljoniem vairāk nekā 2022.gadā.

Iekšlietu ministrijai būtisko pasākumu īstenošanai valsts budžetā vēl papildus plānots provizoriskais finansējums 55 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, Valsts policijas nodrošināšanai ar atbilstošām telpām Mūkusalas ielā 101, kā arī datortehnikas un tīkla drošības iekārtu nomaiņai kiberdraudu mazināšanai iekšlietu nozarē.

Valsts policijai 2023.gadā plānoti 186,5 miljoni eiro, Nodrošinājuma valsts aģentūrai 106 miljoni, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) 66,3 miljoni un Valsts robežsardzei 65,6 miljoni eiro.

Valsts drošības dienestam plānoti 41,7 miljoni, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram 18,2 miljoni, Pilsonības un migrācijas dienestam 30,8 miljoni, Veselības un sporta centram 6 miljoni, Finanšu izlūkošanas dienestam 4,8 miljoni un Iekšējās drošības birojam 4,6 miljoni.eiro.

Iekšlietu ministrijai budžetā paredzēti 5,2 miljoni eiro.

Lai īstenotu zinātnē un izcilībā balstītas studijas augsti kvalificētu tiesībaizsardzības iestāžu speciālistu sagatavošanā drošības un noziedzības apkarošanas jomā, nozares prioritāte ir arī Iekšējās drošības akadēmijas izveide, kurai šogad piešķirts 1,1 miljoni eiro.

ES un pārējo ārvalstu projektiem budžetā paredzētais finansējums ir 46 miljoni eiro.

Būtisks finansējums gan šajā, gan turpmākajos gados paredzēts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, jo VUGD autoparks ir būtiski nolietots, un to ir nepieciešams atjaunot. 2023.gada budžetā tam ir atvēlēti vairāk nekā 23 miljoni eiro, 2024.gadā - 78 miljoni. 2025.gadā - 65 miljoni. Trijos gados kopumā šim mērķim paredzēti 166,3 miljoni eiro.

Lai turpinātu Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu optimizēšanu, paredzēts turpināt katastrofu pārvaldības centru izveidi. Katastrofu pārvaldības centros (KPC) vienuviet atradīsies iekšlietu dienesti un iestādes, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Katastrofu pārvaldības centri ļaus samazināt ministrijas valdījumā esošo īpašumu skaitu, KPC būs energoefektīvas būves ar modernām darba telpām. Līdz 2027.gadam plānots uzbūvēt 34 KPC visā Latvijā. KPC izveides mērķis ir nodrošināt vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā Latvijas teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju. KPC izveidei 2023. - 2025.gada budžetā plānoti 103,2 miljoni eiro.

Tāpat paredzēts, ka 2023.gada budžetā 24 milj. eiro piešķirs arī amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielinājumam. Trijos gados kopā tie ir 72 miljoni eiro. Kopumā iekšlietu nozarē strādājošajiem atalgojumam paredzēts par 8,5% vairāk, salīdzinot ar 2023.gadu.

Vēl iekšlietu nozares budžetā būtiskas prioritātes ir pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas bēgļiem, Civilās aizsardzības operacionālās vadības centra telpu izveide, vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" vienotās tehnoloģiskās platformas modernizēšanas un integrēšanas e-pakalpojumu vidē pasākumu turpināšana.