Staķis: Rīgas pilsētas attīstības plāna atbloķēšana ir laba ziņa investoriem

Viņš atzina, ka šo ziņu ļoti gaidīja vismaz deviņu daudzstāvu dzīvojamo māju būvnieks, kuram nācās "iesaldēt" vairāku simtu miljonu eiro investīcijas. "Ja nebūtu apturēts attīstības plāns, tad droši vien jau pašlaik "Grindeks" būvētu jaunu rūpnīcu, kurā nodrošinās 400 jaunas darbavietas. Uzņēmums gan negaidīja šo lēmumu, bet izvēlējās iet lokālplānojuma ceļu," skaidroja Staķis.

Viņš pauda cerību, ka tagad investori iesniegs savus plānus un Rīgas attīstība turpināsies.

Rīgas mērs piebilda, ka pilsētas attīstības plāna "atbloķēšana" ir slikta ziņa azartspēļu nozarei.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka vispirms ir jāsagaida vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka (AS) lēmums par Rīgas pilsētas attīstības plāna apturēšanas rīkojuma atcelšanu. Pēc tam Staķis plāno saukt kopā speciālistus un lemt, ko darīt tālāk ar tiesvedību. "Mūsu galvenais mērķis bija nevis cīnīties par taisnību, bet cīņa par Rīgas pilsētas attīstības plāna stāšanos spēkā, kas tagad jau ir atrisinājies," skaidro mērs. Viņš atzīst, ka tiesvedība vienmēr ir dārga, un diezin vai tajā vajadzētu ieguldīt nodokļu maksātāju naudu.

Kā vēstīts, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu".

Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošana attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima šodien pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Kā ziņots, likuma grozījumu sākotnējo versiju parakstīja deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS). Šodien Saeimā tika pieņemts grozījumu uzlabotais variants.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.

Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.