Akciju cenas eirozonas biržās pieaug

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Georgijeva sacīja, ka recesija šogad būs pusē Eiropas Savienības, jo bloku ir "ļoti smagi skāris" karš Ukrainā.

Ķīnas ekonomika, kuras izaugsme 2022.gadā "dramatiski" palēninājās nulles kovida politikas dēļ, šogad pirmo reizi 40 gados uzrādīs zemāku vai tādu pašu izaugsmes tempu kā globālā ekonomika kopumā.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien nemainījās un bija 7451,74 punkti, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pieauga par 1,1% līdz 14 069,26 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,9% līdz 6594,57 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien nemainījās un bija 80,26 ASV dolāri par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā nemainījās un bija 85,91 dolārs par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0667 līdz 1,0654 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2062 līdz 1,2049 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 132,96 līdz 130,77 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 88,40 līdz 88,44 pensiem par eiro.