Decembra sākumā Zemessardzē dienēja kopumā 9797 zemessargu, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Šogad kopumā Zemessardzes rindās uzņemti 2271 jaunu zemessargu, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk, salīdzinot ar 2021. gada datiem.
Tikmēr no dienesta Zemessardzē šogad atvaļinājušies 654 cilvēku, kas ir par nepilnu procentu vairāk nekā 2021. gadā.
Atšķirībā no iepriekšējā gada, šogad palielinājies vīriešu īpatsvars Zemessardzē. No visa Latvijas zemessargu kopskaita 7825 jeb 80% ir vīrieši, savukārt 20% jeb 1972 ir sievietes. Pērn sieviešu īpatsvars Zemessardzes rindās veidoja 21%“
“Krievijas brutālais karš Ukrainā Eiropai lika ieraudzīt Krievijas patieso seju un imperiālistiskās ambīcijas. Mums – baltiešiem par to nebija ilūziju. Latvija stiprina valsts aizsardzības spējas cieši sadarbojoties ar mūsu sabiedrotajiem. 2023. gadā jāsper solis tālāk, veidojot katra Latvijas iedzīvotāja izpratni par viņa lomu un atbildību valsts aizsardzībā,” norāda aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Daudzu jauno zemessargu motivāciju pievienoties dienestam noteica šogad piedzīvotais agresorvalsts Krievijas visaptverošais iebrukums Ukrainā un tam sekojošais genocīds pret ukraiņu tautu.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš iepriekš intervijā portālam “Sargs.lv” pauda pārliecību, ka jau drīzumā zemessargu skaits Latvijā varētu sasniegt 12 000, ko iepriekš bija plānots sasniegt līdz 2025. gadam. Turklāt plānots, ka zemessargu skaits tuvāko gadu laikā pieaugs arī, pateicoties valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, jo viens no dienesta izvēles variantiem ir arī dienests Zemessardzē ar līgumu uz vismaz pieciem gadiem.
Tāpat šogad papildināts arī profesionālā dienestā esošais personālsastāvs. Izvēli par labu profesionālajam dienestam vai studijām Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā šogad pieņēmuši 407 Latvijas pilsoņi.
Nacionālie bruņotie spēki 2022. gadā aizvadīja aptuveni 120 militārās mācības, tostarp vingrinājumus kopā ar NATO sabiedroto valstu karavīriem. Tāpat Latvijas bruņotajiem spēkiem bijusi laba pieredze uzņemošās valsts statusā, jo līdztekus pastāvīgajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā tika uzņemti karavīri arī no ASV un Dānijas.
Attīstot kaujas spējas, sauszemes spēkos turpināts mehanizācijas projekts, pasūtot vairāk nekā 200 “Patria” 6x6 bruņutransportierus, kas tiek ražoti Latvijā. Savukārt Gaisa spēki šī gada decembrī saņēma pirmos divus no kopskaitā četriem Latvijas pasūtītajiem ASV helikopteriem UH-60M “Black Hawk”. Tāpat stiprinātas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas, pasūtot kompānijas “Saab” ražotās sistēmas “RBS-70 NG” un uguns vadības radarus “1X”. Mērķtiecīgi tiek stiprināta netiešās uguns atbalsta spēja, iegādājoties mīnmetēju munīciju un transportlīdzekļus, kā arī tiek turpinātas bezpilota lidaparātu iegādes.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri