• Frīda,
  • Frīdis,
  • Mundra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kultūras un mākslas nozares darbinieki atkārtoti aicina Puntuli uz sarunu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:00, 27.12.2022


Kultūras un mākslas nozares darbinieki atkārtoti aicina Kultūras ministriju un kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) uz sarunu par iekļaujošas sabiedrības veidošanu, izriet no atklātās vēstules.


Foto: LETA

Vēstules autori atsaucas uz ministra sacīto, kas 14.decembrī izskanēja no Saeimas tribīnes. Kultūras un mākslas nozares darbinieku ieskatā Puntuļa atbilde nenesa skaidrību, gluži pretēji - tā palielinājusi neizpratni un sajūtu, ka vēstules autori netiek sadzirdēti.

Decembra sākumā kultūras un mākslas nozares darbinieki atklātā vēstulē aicināja Puntuli rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Vēstules autori atzīmēja, ka 30.novembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs nobalsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta.

Puntulis 14.decembra Saeimas sēdē atzīmēja, ka kultūras un mākslas nozares darbinieku atklātā vēstule ir "absolūti politiska vēstule", kurā ir analizēts kultūras ministra politiskais balsojums Saeimā. No Saeimas tribīnes ministrs retoriski jautāja, kādēļ šāda vēstule ir tapusi.

Viņš vērsa uzmanību, ka pirms četriem gadiem, stājoties kultūras ministra amatā, savās pirmajās intervijās Puntulis minējis, ka aizvadīto gadu laikā sabiedrības polarizēšanās divās atšķirīgās ideoloģijās ir ļoti saasinājusies Rietumu sabiedrībā un arī Latvijā.

Ministra ieskatā, diskusijai ir jābūt daudz plašākai un publiskai, iesaistot un dodot vienādu iespēju aizstāvēt savus uzskatus tajā viedokļu līderiem no abām šīm ideoloģijām vai abiem flangiem - gan no liberālā, gan no konservatīvā. Pēc Puntuļa paustā, laba platforma šādam diskusijām būtu sabiedriskais medijs. Viņš pauda gatavību iesaistīties tajā un aicināt tajā iesaistīties visplašāko sabiedrību.

"Ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis. Un tieši šādi - atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām - esmu gatavs to turpināt," teica Puntulis.

Otrdien izplatītajā atklātajā vēstulē tās autori atzīmē, ka vēstule ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības.

"Mūsu vēstules "politiskums" nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu. Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie Jums kā pie politiskas personas, jautājot - kā nākas, ka Jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus," jautā kultūras un mākslas nozares darbinieki.

Tāpat vēstules autori norāda, ka Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis "ilgstoši un ciniski noraidīt" šo grupu izstrādātos piedāvājumus. Kultūras un mākslas nozares darbinieku ieskatā, Nacionālās apvienības "veids" sabiedrības saliedēšanai ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana.

Vēstules autori norāda, ka pirmajā vēstulē viņi rakstīja par kultūrpolitikas vadlīniju ievērošanu un pretrunām, kas rodas, kad tās tiek ignorētas viena politiskā spēka interesēs. Kultūras un mākslas nozares darbinieki atzīmē, ka ministrs cenšas padarīt vēstuli par "ideoloģisku cīņu" un tādējādi mazināt jautājuma nopietnību.

"Mēs norādījām, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mums nav skaidrs, kā Jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja Jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. [..] Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības," uzsvērts vēstulē.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā vairāk balsotāju vēlēšanu iecirknī tirdzniecības centrā "Domina Shopping"

Rīgā līdz plkst.12, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, visvairāk balsotāju bijis 113.vēlēšanu iecirknī, kas ir izvietots tirdzniecības centrā "Domina Shopping", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Sabiedrība Madonas pilsētas svētki varētu pozitīvi ietekmēt vēlētāju aktivitāti novadā

Sestdien notiekošās Madonas pilsētas svētku aktivitātes varētu veicināt vēlētāju aktivitāti novadā, aģentūrai LETA sacīja Madonas novada kultūras centrā esošā 654.vēlēšanu iecirkņa vadītāja Astra Krūma.

Sabiedrība CVK: Pirmās vēlēšanu stundas aizritējušas bez aizķeršanās

Pirmās vēlēšanu stundas aizritējušas bez aizķeršanās, aģentūrai LETA pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sabiedrisko attiecību pārstāvis Andrejs Vaivars.

Sabiedrība Papildu 500 karavīru pieņemšanai dienestā nepieciešami 7,7 miljoni eiro

Papildu 500 karavīru pieņemšanai dienestā Aizsardzības ministrijai nepieciešami 7,7 miljoni eiro.

Lasiet arī

Kultūra Eirovīzijas uzvarētājs Nemo uzstāsies Rīgā

Pēc neaizmirstamās uzvaras Eirovīzijā Šveices sensācija Nemo nākamā gada 10.aprīlī koncertzālē Palladium aizraus klausītājus ar savu daudzveidīgo un enerģijas caurstrāvoto koncertu, kuru papildinās dažādu māsklinieka pārstāvēto mūzikas žanru maģiskā sinerģija un iespaidīgi šova elementi.

Kriminālziņas VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Kultūra Arhitekts Dripe: Latvijas 21. gadsimta kultūrtelpai ir ar ko lepoties (+VIDEO)

"Tik daudz un tik dažādu jomu kultūras būvju kā šī gadsimta ievadā, nekad Latvijas 105 gadu vēsturē nav tapis".

Kultūra Rīgā norisināsies ikgadējais literatūras festivāls «Prozas lasījumi»

Rīgā no 3.decembra līdz 10.decembrim norisināsies ikgadējais starptautiskais literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kurā piedalīsies vairāk nekā 60 autori.