Aptauja: Latvijā 14% iedzīvotāju sākuši tērēt līdzekļus no uzkrājumiem

Pēc aptaujas datiem, visbiežāk šādā situācijā nonākuši latgalieši un rīdzinieki vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 551 līdz 750 eiro.

Tikmēr vēl 2% Latvijas iedzīvotāju ir pārstājuši veikt investīcijas un iemaksas uzkrājumu veidošanā, tādējādi atbrīvojot papildu līdzekļus ikdienas tēriņiem.

Savukārt 8% norādījuši, ka plāno izmantot līdzekļus no uzkrājumiem, ja to pieprasīs situācija ar gaidāmās ziemas maksājumiem, piemēram, augošajām apkures izmaksām.

Tajā pašā laikā 33% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vai līdzekļu, ko novirzīt ieguldījumiem, turklāt starp sievietēm šādu atbildi sniedza 38%.

Aptaujas dati liecina, ka retāk uzkrājumus patlaban spēj izveidot Vidzemē dzīvojošie, savukārt profesiju vidū bez uzkrājumiem biežāk dzīvo nekvalificēti strādnieki un biroja darbinieki. Starp pensionāriem 44% gaidāmo ziemu sagaida bez uzkrājumiem vai aktīviem ieguldījumiem.

Savukārt 15% neplāno izmantot uzkrājumus vai līdzekļus no ieguldījumiem ikdienas maksājumu segšanai, un vēl tikpat daudz iedzīvotāju plāno šoziem uzkrājumus papildināt. Visbiežāk par iekrājumu audzēšanu domā vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuri dzīvo Zemgalē un Rīgā un kuri ik mēnesi pelna vairāk par 1500 eiro.

"Aptaujas dati vedina domāt, ka mūsu sabiedrību no finanšu pārvaldīšanas perspektīvas šobrīd var kategorizēt trīs slāņos - trešdaļai finansiālā situācija ir visnotaļ stabila, jo uzkrājumi un ieguldījumi netiek aiztikti, bet gan papildināti. Trešdaļai uzkrājumu nav vispār, savukārt katrs ceturtais iekrājumus sācis tērēt vai to plāno darīt atkarībā no apkures un citām ziemai raksturīgām izmaksām. Šīs tendences nav pozitīvas, un ir skaidrs, ka tuvākie mēneši īpaši skarbi būs tiem, kuri dzīvo no algas līdz algai un nav izveidojuši iekrājumus," pauž bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Aptauja par aktuālo uzkrājumu tērēšanu šoziem banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija" veica 2022.gada novembra izskaņā, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.