Dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējā darbības dienesta ģenerālsekretāru Stefāno Sanīno un Zviedrijas ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Kristiānu Danielsonu apsprieda ES ārpolitikas stratēģiskos izaicinājumus.
Pelšs uzsvēra, ka ES dalībvalstīm kopā ar partneriem jāturpina spiediens uz agresoru Krieviju, lai mazinātu tās militārās spējas un lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēšanās cīņā.
Latvija un citas dalībvalstis uzsvēra sadarbības nozīmi, lai stiprinātu Austrumu kaimiņu noturību, kā arī turpinātu sadarbību ar Āfrikas, Latīņamerikas, Āzijas valstu partneriem, lai veicinātu globālo izpratni par Krievijas agresijas nopietnajām sekām.
Zviedrija kā nākamā prezidējošā valsts ES Padomē iezīmēja politiskās prioritātes - atbalstu Ukrainai, Krievijas izolāciju, turpinot sankciju politiku, tostarp sadarbībā ar partneriem ārpus ES, kā arī Krievijas saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem.
Nozīmīgu lomu ikdienas darbā nākamajā pusgadā ieņems enerģētikas jautājums, turpinot darbu ES enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un ES klimata politikas mērķu ieviešanā. Zviedrija plāno pievērst pastiprinātu uzmanību Eiropas konkurētspējai, turpināt darbu ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu reciprocitāti tirdzniecības attiecībās, kā arī paplašinātu globāli ES tirdzniecības attiecības.
Sanāksmē dalībvalstis pārrunāja arī aktuālos ES institūciju personālpolitikas jautājumus.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri