Majoru pludmale - netīrākā, Kaltene - tīrākā

Kampaņas autoru skatījumā, šī gada jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti uzrāda kritisku situāciju atkritumu piesārņojuma daudzumā.

Ulme norādīja, - lai arī šogad "Mana jūra" jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultāti kopumā nav iepriecinoši, tie tomēr ir mazliet labāki par iepriekšējā gada rezultātiem - 2022.gadā vidēji uz 100 metriem piekrastē tika atrastas 229 atkritumu vienības, kamēr 2021.gadā vidēji uz 100 metriem piekrastēs tika atrastas 266 atkritumu vienības. Kopumā Latvijas vidējais piekrastes atkritumu skaits no 2011. līdz 2022.gadam ir 210 atkritumu vienības uz 100 metriem.

Šogad biežākais piesārņojums joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas veido 28% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi - 8%. Tālāk seko papīrs un kartons, nekatogarizētas atkritumu vienības, ieskaitot akmeņogles, izsmēķi, putuplasts, plastmasas virves, metāls, pārtikas atkritumi un plastmasas pudeļu vāciņi un korķi. Šie izplatītākie atkritumi kopā veido 77% no kopējā atkritumu daudzuma, turklāt jāatzīmē, ka seši populārākie atkritumu veidi ir plastmasas atkritumi.

2020.gadā Eiropas Savienībā (ES) tika panākta vienošanās, ka situāciju par labu piekrastē var vērtēt tad, ja atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem. Tātad vidējais piesārņojums Latvijas piekrastē ir teju 15 reizes augstāks par ES noteikto mērķi, vienlaikus vairākas pludmales tam tuvojas.

Ulme atzīmē, ka, pēc iegūtajiem datiem, neviena no pludmalēm neatbilst noteiktajam ES noteiktajam Laba jūras vides stāvokļa mērķim.

Tīrākā pludmale šogad ir Talsu novada Kaltenes pludmale, kur atrastas 36 atkritumu vienības uz 100 metriem, tai seko Engure (38 vienības) un Mazirbe (43 vienības). Līdzīgā situācijā ir Abragciems (45 vienības), un tālāk ierindojas Ziemupes pludmale, Lilastes pludmale, Pūrciems, Rītabuļļi, Lauču akmens, Salacgrīva, Jūrmalciems, Mērsrags un Šķēde - šajās pludmalēs atkritumu vienības nepārsniedz skaitu 100 atkritumu vienības uz 100 metriem.

Vispiesārņotākajā pludmale šogad bija Majoru pludmale Jūrmalā, ar 1152 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Netīrāko pludmaļu sarakstā ierindojusies arī Daugavgrīvas pludmale (745 vienības), Vecāķi (629 vienības), Klapkalnciems (514 vienības), Lielupes pludmale (443 vienības) un Liepājas centra pludmale (411 vienības).

Zem 300 atkritumu vienībām pludmaļu antitopu turpina Karosta, Zvejniekciems, Saulkrasti, Jūrkalne, Bernāti, Ovīši, Pāvilosta, Ventspils centra pludmale, Veczemju klintis, Užava, Robeža, Papes bāka, Kolka un Jaunķemeri.

Ulme skaidro, ka šī gada kampaņas monitoringu rezultāti apliecina, ka situācija Latvijas piekrastē atkritumu noslodzes kontekstā būtiski neuzlabojas. Lai gan atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem gadiem papildu izpētes nolūkos un noslēdzot darbu ar esošo monitoringa metodiku, apsekojumi tika īstenoti pēc sezonas pīķa, rezultāti nedod pamatu optimismam, Latvijai arvien attālinoties no ES noteiktajiem mērķiem. Arvien uzskatāmāka kļūst plastmasas atkritumu problēma, ieskaitot nu jau kritisko situāciju ar vienreizlietojamās plastmasas un iepakojuma daudzumu dabā, kā arī arvien pieaugošo smēķēšanas atkritumu piesārņojumu. Rezultāti arī apliecina, ka arvien lielāka uzmanība pievēršama ne tikai piekrastes apsaimniekošanas pasākumu uzlabošanai, bet arī preventīvajiem pasākumiem gan vietējā, gan nacionālā līmenī.

Kampaņu un ekspedīciju "Mana jūra" organizē un nodrošina nodibinājums Vides izglītības fonds. Šā gada "Mana jūra" monitoringu programma tika īstenota ar mērķi nodrošināt ieskatu Latvijas piekrastes atkritumu noslodzes situācijā pēcsezonas un sezonas noslēguma situācijā, lai vienādos apstākļos konstatētu piekrastes situāciju pēc sezonas pīķa beigām, kad veikti plaši pludmales sakopšanas un apsaimniekošanas pasākumi.

Šogad izvērtējumu programmu noslēdzas "Mana jūra" darbs ar izmantoto UNEP/MARLIN protokolu. 2023.gadā Latvijas jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu programma sāks piekrastes atkritumu noslodzes izvērtējumus atbilstoši jaunākajai, ES līmenī jaunizveidotajai, metodikai. Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta precīzākai atkritumu identificēšanai, uzmanību pievēršot plastmasas frakcijām, un pilnvērtīgai datu iekļaušanai arī publiskā komunikācijā attiecībā uz smēķēšanas atkritumiem un vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Vienlaikus jaunais protokols neiekļaus atsevišķus atkritumu veidus, kas nerada apkārtējās vides ietekmes.